Foto: Mākslinieks slavenu gleznu tēlus 'pārceļ' uz mūsdienām  (7)

Kā portālam "Delfi" atklāj mākslinieks, projekta ideja radās 2015. gadā, kad viņš savu urbānās arhitektūras studiju ietvaros semestri pavadīja Londonā. "Tolaik es nodarbojos ar arhitekturālo vizualizāciju un projektu prezentāciju, cenšoties atrast jaunus un radošus veidus, kā to darīt. Viens no veidiem ir jauktie mediji."

Gabriels arīdzan gribējis uzņemt ko vairāk par parastām tūristu fotogrāfijām svešajā pilsētā, tāpēc sācis apvienot fotomākslu ar glezniecību un arhitetūru. Laika gaitā projekta nozīme ir mainījusies. Iesākumā tas pārsvarā fokusējās uz sirreālu attēlu radīšanu, taču pēcāk, gūstot pieredzi kā arhitektam un urbānistam, Gabriels sācis montāžu uzlūkot kā formu, kādā apvienot telpu un mākslasdarbu, tādējādi radot jaunu mākslas formu, ko viņš dēvē par digitālo urbāno mākslu.

"The Canvas Project" projekts "ir gaisā" vairāk nekā divus gadus, kuru laikā Gabriels apmeklējis vairāk nekā 15 valstis. "Cilvēku reakcijas ir bijušas pārsteidzošas – it sevišķi, kad viņi ierauga vietas, kurās paši mīt. Es domāju, ka tas viņiem liek uz savu ikdienas dzīvi paraudzīties no cita skatupunkta, tā ir iespēja iztēloties, ka neticamas lietas var notikt arī gluži ierastās vietās," klāsta Gabriels.

Tā kā Gabrielu interesē arī mākslas vēsture, viņš nonācis pie secinājuma, ka daži specifiski tēli periodiski nonāk mākslinieku uzmanības lokā un – līdz ar to – arī viņu darbos. Viens no tādiem ir Jānis Kristītājs, piemēram. "Tā ir tēma, kas pagātnē ir kalpojusi par iedvesmu daudziem mākslas darbiem, un arī es nesen nolēmu, ka "The Canvas Project" ietvaros to atjaunošu. Es izvēlējos to tāpēc, ka visos darbos arvien caurvijas viens un tas pats elements (Jāņa Kristītāja galva). Es to varētu mainīt, tādējādi pilnībā izmainot ainas noskaņu, nozīmi un veidu, kādā to uztver," atklāj Gabriels. "Es iztēlojos, kas varētu būt noticis, ja Salome Hērodam pieprasītu ko citu, nevis Jāņa Kristītāja galvu. Burgerus, piemēram."