Šī gada Latvijas paviljonā tiks izstādīti 16 Fišera radīti kokgrebumi, lielformāta glezna, kā arī apjomīga gaismas un skaņas instalācija.

Iespaidīgā lielformāta glezna "Izlaušanās. Ardievas esībai" tapusi kā ekspozīcijas noslēdzošais elements. Mākslinieks atzīst, ka tas izrādījies viņa līdz šim grūtākais darbs. "Gāju cauri "radošām mokām" un ne es viņu, bet glezna veidoja mani, tāpēc par tās autoru sevi nemaz vairs negribu saukt," atklājis Fišers. "Ja kokgriezumi ir kritiski un ironiski, pat robežojas ar cinismu, tam pretī bija jāliek kaut kas atklāts, godīgs, naivs un personisks. Tas izrādījās sarežģīts pārdzīvojums un uzdevums," par 3,5 x 5 metrus sešstūru formas gleznojuma radīšanu atzīst mākslinieks.

Kuratore Inga Šteimane norāda, ka viens no interesantākajiem aspektiem Miķeļa Fišera kokgrebumos ir tas, kā autora radīts mīts nonāk vēsturiskos apstākļos. "Tas tiek panākts ar detalizētu vides zīmējumu, precīzu psiholoģisku reakciju atveidojumu un ar darbības vārdiem nosaukumos. Ja reptiloīdi ārstē depresiju sterilizētajām nāriņam un pelēkās rases zinātnieki noņem cilmes šūnas ciklopiem, tad mīts nav iespējams, jo visi ir aizņemti ar darbu un politiku. Vērojot šo rosību, rodas neskaitāmi "kāpēc?", līdz beidzot saproti, ka esi piedzīvojis bezatbildīgu politiku, atsvešinātu funkcionālismu, niknu ego un pilnīgu nevēlēšanos dzīvot tādā pasaulē, " stāsta kuratore. Viņa uzsver, ka Miķelis Fišers rada spēcīgus kritiskus tēlus ar ezoteriskas nobīdes palīdzību.

Ekspozīcijas nosaukumu "Kas slikts var notikt" Miķelis Fišers veidojis kā universālu formulu, ko skatītājs var lasīt kā jautājumu, kā pārsteigumu, kā vēsturi vai kā pareģojumu pēc saviem ieskatiem.

Uz Venēciju ceļos arī izstādes katalogs, kurā iekļautas Miķeļa Fišera darbu skices un visi šī gada ekspozīcijai radītie mākslas darbi, kuratores Ingas Šteimanes un igauņu mākslinieka Margusa Tamma esejas par ezoteriskajiem naratīviem Latvijas un Igaunijas laikmetīgajā mākslā, kā arī Ilmāra Šlāpina eseja par Miķeļa Fišera vēlmi radīt pareizo apziņas situāciju skatītāju galvās.

57. Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no 2017. gada 13. maija līdz 26. novembrim. Latvijas paviljona kuratore ir Inga Šteimane, komisāre – Daiga Rudzāte un producents – kultūras projektu aģentūra "Indie". Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2015. gadā Venēcijas mākslas biennāli apmeklēja 500 000 cilvēku. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada.

Mākslinieks Miķelis Fišers ir saņēmis Latvijas vizuālās mākslas augstāko apbalvojumu – "Purvīša balvu" (2015) par personālizstādi "Netaisnība". Miķeļa Fišera darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Somijas laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma un topošā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, kā arī LR Kultūras ministrijas īpašumā un Zuzānu ģimenes kolekcijā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1993) un Glezniecības meistardarbnīcu (1995). Izstādēs piedalās kopš 1994. gada un ir sarīkojis 16 personālizstādes. Veidojis scenogrāfijas un ilustrējis grāmatas.