Foto: DELFI

'kim?' Laikmetīgās mākslas centrā līdz pat Ziemassvētkiem ar viesojas divas aktuālas amerikāņu laikmetīgās mākslas pārstāves - Reičela Meisone (Rachel Mason) ar izstādi "Lelles, kuras klausās" un Sāra Grīnbergere-Refertija (Sara Greenberger Rafferty) ar izstādi "Labojums".

Liekot īpašu uzsvaru uz stāstu, raksturu attīstību un klausīšanās darbību,
Reičelas Meisones izstādē "Lelles, kuras klausās"
iespējams apskatīt izlasi no mākslinieces iepriekš tapušiem darbiem, kā arī jaunu papīra kolāžu sēriju. Izstādē izrādīta izlase no Meisones darbu sērijas "Vēstnieki" ("Ambassadors"), kurā māksliniece pasniedz sevi kā vidutāju starp viņas dzīves laikā dažādos karos iesaistīto politisko līderu skulpturāliem portretiem.

Ekspozīcijā iekļauta arī maza mēroga skulptūru grupa – "Zvaigžņu bērni" ("Starseeds"), kas ir cieņas apliecinājums spēcīgām sievietēm, kuras ir ietekmējušas mākslinieces darbību un viņu izglītojošas, to vidū arī video un performanču mākslas pioniere amerikāņu māksliniece Džoanna Džonasa.

Ar šī darbu kopuma palīdzību, nostādot sevi gan stāstnieces, gan klausītājas lomā, Meisone veicina noteiktas ar viņas stāstiem saistītas pēctecības turpinājumu. Izstādes nosaukums ne tikai norāda uz mākslinieci un auditoriju/klausītājiem, bet arī uz viņas objektu dzīvais-nedzīvajā raksturu.

"Zvaigžņu bērni" no jauna parādās video darbos, tādos kā "Leļļu auditorija", kurā leļļu izmēra Meisone uzstājas savu varoņu priekšā. Meisones jaunās kolāžas, nokļuvušas jaunā kontekstā, sniedz ieskatu mākslinieces tālākās dažādu fantastisku tēlu pētniecības studijās.

Savukārt Sāras Grīnbergeres-Refertijas darbu ekspozīciju "Labojums" Rīgā veido iepriekš radītu un uz vietas, izstādes telpā veidotu darbu kopums.

Izstādes nosaukums – "Labojums" ("Repair") - ir gana rosinošs gan, lai uzvedinātu uz domām par iespējamiem centieniem labot bojāto vai salauzto, gan, lai signalizētu par kustību vai tās pārtraukumu, atkāpšanos un virzību uz citu darbības vietu. Komēdijas pasaule un tās rīki ir Refertijas darbos bieži sastopamas izpausmes, bet ne tik daudz kā temats, tā vairāk ir formāla stratēģija.

Ieinteresēta tajos momentos, kuros indivīdi mēdz atklāt savu ierasti apslēpto būtību, Refertija izgaismo pastāvošo spriedzi starp šādu ārēji virzītu pašpārliecinātību un iekšēju trauslumu - īpašībām, kuras viņa piedēvē tiklab māksliniekiem kā komiķiem. Video darbā "Mono", kas pirmo reizi rādīts 2014. gadā Vitnija biennālē Ņujorkā, Refertija liek aktrisei Sjūzijai Sokolai izspēlēt monologu, kuru veido trīs komēdiju šovu vadītāju – Džonija Kārsona, Deivida Letermana un Džoannas Riversas – autentiski monologi.

Atbrīvojoties no šo izklaides programmu parastajiem rotājumiem - skatuves iekārtojuma, mūzikas un klātesošās fona auditorijas - Refertija reducē šīs runājošās personības līdz vairāk cilvēcīgam līmenim. No sākotnējā konteksta atrautās un izolētās komiķu firmas darbības un varu apliecinošās frāzes, Sokolas performances ietvaros iegūst jaunu jēgas pastiprinājumu, tās tiek vienlaicīgi notvertas un to spēks – aizskarts un ievainots.

Vairums no Rafertijas jaunākajiem darbiem ir fotogrāfijas uz caurspīdīga acetāta, kuru virsmai māksliniece bieži "uzbrūk", caurdurot to ar skrūvēm vai izmainot ar krāsu lējumiem un skrāpējumiem. Tiklīdz radīti, šie raupjie attēli sāk savu dzīvi kaut kur pa vidu realitātei un abstrakcijai, klātbūtnei un prombūtnei. Īpaši kim? Rafertija radīs jaunu drukāto un "skrūvēto" darbu sēriju, kā arī pieklusinātu telpisku instalāciju ar ekspozīcijas telpas "labojumu".

Foto no izstāžu atklāšanas, tostarp Reičelas Meisones performances:

Reičele Meisone (1978) ieguvusi bakalaura grādu Kalifornijas Universitātē Losandželosā un mākslas zinātnieces grādu tēlniecībā Jeilas Universitātē. Meisone ir izstādījusi savus darbus un ar performancēm uzstājusies tādās organizācijās kā Kvīnsas muzejs Detroitā; Mākslas Institūta skola Čikāgā, Ilinoisā; Vitnija Amerikāņu Mākslas muzejs Ņujorkā; Henry Gallery Sietlā; Skulptūru Galerijā Ņujorkā; Clocktower Gallery Ņujorkā; Cīrihes Kunsthallē Šveicē; Hesela Mākslas muzejā Barda koledžā; Annandale-on-Hudson Ņujorkā; Šveices Institūtā Ņujorkā; Human Resources Losandželosā, Kalifornijā; Jaunajā muzejā Ņujorkā; Laikmetīgās Mākslas muzejā Detroitā, Mičiganas štatā; James Gallery Ņujorkas pilsētas universitātē; Parka Avēnijas Arsenālā Ņujorkā un EMPAC Performanču Centrā Trojā, Ņujorkā. Meisone ir sadarbojisies ar Džozefīni Fosteri, Prince Rama, Diānu Klaku, Šāronu fon Etenu, Phosphorescent, Light Asylum, Edu Askjū un citiem pazīstamiem mūziķiem. Publikācijas, apskati un kritikas izdevumos The New York Times, Artforum, The LA Times, Art in America un Flash Art. Meisoni reprezentē envoy enterprises Ņujorkā.

Sāra Grīnbergere-Refertija ir aktīvi piedalījusies izstādēs kopš 2001. gada, to skaitā personālizstādes The Kitchen Ņujorkā; MoMA PS1 Modernās mākslas muzejā Ņujorkā; Eli Marsh Gallery Amhērstas koledžā Masačūsetsā; The Suburban Ilinoisā un pasūtījuma skulptūra Public Art Fund fondam. 2014. gadā viņa piedalījās Vitnija biennālē; Hemmera biennālē un rīkoja personālizstādi Fourteen30 Contemporary Art Portlendā, Oregonā. 2015. gadā viņas darbi būs daļa no izstādes Laikmetīgās Mākslas Muzejā Sandjego un Atlantas Laikmetīgās Mākslas Centrā, Džordžijā. Refertija ir piedalījusies grupu izstādēs tādās vietās kā Aspenas Mākslas Muzejs Kolorādo; Neubergera Mākslas Muzejs Ņujorkā un Ebreju Muzejs Ņujorkā. Viņas darbi ir iekļauti arī Modernās mākslas muzeja un Vitnija Amerikāņu Mākslas muzeju kolekcijās. Refertija ir ieguvusi mākslas maģistra grādu Kolumbijas Universitātē 2005. gadā un dzīvo un strādā Bruklinā.

Abas izstādes tapušas sadarbībā ar Ņujorkas mākslas atbalsta organizāciju "Art in General".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!