Foto: Roberts Dzenis
"Pirms gada, kad tapa "Eiromaidans", dzīvojām tā zīmē, pašlaik dzīvojam kara zīmē. Dienu Ukrainā sākam ar informācijas analīzi un salīdzināšanu, situācijas novērtēšanu," sarunā ar portālu "Delfi", papildinot viens otru, stāsta izstāžu zālē "Arsenāls" nule atklātās izstādes "Eiromaidans" autori - inženieris Sergijs Ļebedinskis un ķirurgs Vladislavs Krasnoščoks.

Grupa "Shilo" [tulkojumā no ukraiņu "шило" - īlens] ir 2010. gadā dibināta mākslinieku apvienība, kurā bez Sergija un Vlada darbojas arī inženieris Vadims Trikozs. 

"Eiromaidans" ir apzīmējums pret Ukrainas valdību vērstajai protesta kustībai, kas sākās 2013. gada 21. oktobrī. Pagājušā gada sākumā mierīgie protesti Kijevā Neatkarības laukumā draudēja pāraugt pilsoņu karā.

Projekts "Eiromaidans" tapis laikā, kad Vladislavs un Sergijs pavadīja vairākas dienas Neatkarības laukumā, dokumentējot protestu norisi. "Eiromaidana" jēga nav bijusi vien fiksēt vēsturiskos mirkļus, bet arī būt daļai no protestētāju komūnas. Projekta darbi apkopoti izstādē un arī grāmatā "Eiromaidans". 

Foto: Publicitātes foto

Mākslinieki sarunā atklāj, ka savas ambīcijas nekad nav slēpuši un to darīt netaisās. Ar apbrīnojamu apņēmību viņi stāsta par radošajiem plāniem un vēlmi izstādīt savus darbus visā pasaulē. 

Jūsu pamatnodarbošanās nebūt neliecina par kādu saistību ar mākslu. Lūdzu, pastāstiet, kā kļuvāt par fotogrāfiem!

Vlads: Sākām laikā, kad populāri kļuva digitālie fotoaparāti. 

Sergijs: Laikā, kad digitālie fotoaparāti kļuva lētāki, sākām ar to aizrauties - fotografēt to, kas ir apkārt.

Vlads: Tolaik populāras kļuva arī dažādas fotogrāfu komūnas internetā. Sākām komunicēt ar cilvēkiem, dalīties pārdomās. Vēlāk parādījās arī azarts. Pēc kāda laika sākām strādāt ar fotofilmiņām, paši attīstīt fotogrāfijas. Laikam ejot, sastapām cilvēkus, ar kuriem mūs vienoja līdzīgi uzskati par stilistiku. Tā arī radās grupa "Shilo".

Sergijs: Uzzinājām, ka Harkovā ir arī dažādas fotogrāfijas skolas. Tā fotogrāfija iekļuva mūsu dzīvē. Piemēram, Harkovā jau ilgu laiku ir populāri strādāt grupās. Ja citviet fotogrāfi mīl darboties vienatnē, pie mums ir pilnīgi cita situācija.

Kādos apstākļos izveidojāt grupu "Shilo"? Tiem, kuri saprot ukraiņu vai krievu valodu, ir skaidrs, ka tas ir "Īlens", bet kā ir ar angliski runājošajiem?

Sergijs: Viņi saka "Šailo". Tas nekas, mēs esam priecīgi - skan citādi, īsi, tāds labskanīgs vārds arī bez "īlena" nozīmes. 

Vlads: "Shilo" rašanos viennozīmīgi spēcīgi ietekmēja Harkovas konceptuālās fotogrāfijas skola un tās pamatlicējs Boriss Mihailovs. Laikā, kad dibinājām grupu, Ukrainā tika radīts ļoti daudz fotogrāfiju - gan labu, gan gluži pretēji. Mums tas apnika, tāpēc mēs izlēmām drusku "iedzelt".

Sergijs: Harkova vienmēr ir bijusi ļoti aktīva fotogrāfijas jomā - cilvēki ir satikušies, strīdējušies, apmainījušies viedokļiem. Mums tas viss bija interesanti. Gājām ciemos pie cilvēkiem, kuri reiz darbojušies šajā jomā, intervējām, runājāmies tāpat. Pašlaik jau esam kļuvuši par tādiem kā "jaunā Harkovas fotogrāfu strāvojama" celmlaužiem. 

Lūdzu, pastāstiet katrs par savu pamatnodarbošanos un to, kā tā reflektē ar fotogrāfiju? 

Sergijs: Vlads ir ķirurgs. Viņš ir viens no labākajiem ķirurgiem Harkovā. Es esmu inženieris. Mēs abi apvienojam zinātnisku pieeju ar ekspresiju.

Vlads: Mūsu pamatdarbs, protams, ietekmē mūsu virzību fotogrāfijā.

Sergijs: Fotogrāfija ir arī atslodze no ikdienas darba dzīves. Īpaši Vladam, jo viņš ir ķirurgs Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, kur iespējams redzēt daudz ko - naktīs ieved cilvēkus ar šautām, durtām brūcēm. 

Vladam ir daudz vairāk zināšanu par to, kādi cilvēki dzīvo mūsu pilsētā, nekā jebkuram citam. Tas arī vēlāk atspoguļojas darbos - piemēram, Vlads dažādos tirdziņos pērk senas fotogrāfijas un tās restaurē ar ķirurga rūpīgumu. Viņš glābj šīs bildes vārda tiešākajā nozīmē.

Bet es esmu runātājs, visu skaidroju, "salieku pa plauktiņiem". 

Latvijā esat pirmo reizi. Vai esat apmierināti ar izstādes atklāšanu? Vai jau paspējāt kaut ko apskatīt Latvijā? 

Vlads: Kuratori ir ļoti pacentušies. Mums nav nevienas, pat ne vismazākās pretenzijas. 

Sergijs: Vlads tā saka tāpēc, ka parasti mums kāda tomēr ir. Tiesa, mēs vienmēr ņemam vērā pretargumentus un mūs nav grūti pārliecināt, ka viss ir labi. Bet ir jābūt spēcīgiem argumentiem. Tomēr nekad nav tā, ka kāds paliek apvainojies, vienmēr visu atrisinām. 

Vlads: Izstāžu zāle ir burvīga. Fotogrāfiju izvietojums ir lielisks, pat īlenu nav kur iedurt! (Smejas.)

Sergijs: Pašlaik gan ir dīvaini atkal rādīt projektu "Eiromaidans", jo pēc tā tapšanas jau tik daudz kas ir noticis. Pašlaik jau esam citā zīmē. 

Kādā zīmē pašlaik esat? 

Sergijs: Pašlaik dzīvojam kara zīmē. Tas mūs skar pavisam tieši - ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, turklāt jebkurā brīdī varētu būt jābrauc karot. Vēl nekas nav beidzies. Ne tuvu.

Kādas sajūtas ir, ikdienā dzīvojot kara spriedzē? Kā paiet jūsu dienas? 

Sergijs: Valstī ir karš. 

Vlads: Nepasludināts karš.

Sergijs: Kāds grib atpakaļ Padomju Savienību, kāds vēlas nopelnīt. Liela nauda ir ieguldīta informācijas karā. Cilvēki mirst, reformas uz priekšu nevirzās, pamieri netiek ievēroti. Abās pusēs ir cilvēki, kuriem ir zaudējumi - miruši draugi, tuvinieki, atņemtas mājas. Vietām sabiedrība ir konsolidējusies - piemēram, Harkovā, bet citviet pietiek ar dažiem aktīvistiem, kuri kurina naidu.

Dienu vienmēr sākam ar informācijas analīzi, salīdzināšanu. Ukrainā ir daudz neizglītotu cilvēku, kuriem profesionālās darbības dēļ nav bijusi izdevība izglītoties - daudzi uzskata, ka tas, ko vēsta mediji noteikti ir patiesība, bet ir ļoti daudz informācijas, kas ir ne vien nepatiesa, bet arī pamatīgi izkropļota. 

Kā, jūsuprāt, situācija Ukrainā ietekmē radošos procesus? 

Vlads: Jebkura stresa situācija mobilizē arī radošumu. 

Sergijs: Tomēr tā noteikti ietekmē arī izteiksmes veidu, ievirzi - mums tā ir absolūti sociāla. Šī situācija liek būt asākiem, agresīvākiem, strādāt intensīvāk. Mums ir svarīgi saglabāt to vēstures daļu, kurā pašlaik esam, ļaut citiem tajā ieskatīties. Kad aizbraucām uz Maidanu, mums bija svarīgi saglabāt šos mirkļus. Ja miera un labklājības laikā mākslinieki var strādāt pie formas, bet mums galvenais ir tas, kas paliks pēc mums. 

Izstādi Latvijā līdz 14. jūnijam iespējams skatīt izstāžu zālē "Arsenāls". Piektdien, 8. maijā, plkst. 18 "Nordic Club House" (Kalēju 3, 4. stāvā) paredzēta autoru publiskā lekcija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!