Izstāde piedāvās iepazīties ar 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma fotomākslu Osmaņu impērijā – periodā neilgi pēc dagerotipijas izgudrošanas 1839. gadā un stikla negatīva ienākšanas 1851. gadā.
Ekspozīcijā būs aplūkojami trīs armēņu un viena franču izcelsmes fotogrāfa darbi: Paskāla Seba, viņa dēla Žana (Johannesa) Seba, Mirana Iranjana un Polikarpa Žoaijē radītie attēli.
Osmaņu impērijā pirmie fotogrāfi lielākoties bija eiropieši un kristieši. 19. gadsimtā pieauga interese par Tuvajiem Austrumiem, un fotogrāfija bija tā, kas deva iespēju, neizbraucot no Eiropas, iepazīties ar svešo, eksotisko zemju pilsētvidi, vēsturiskajiem pieminekļiem, iedzīvotāju etniskajiem un sociālajiem tipiem. Lielais pieprasījums pēc ceļojumu albumiem palielināja foto studiju skaitu, veicinot tā sauktās komerciālās fotogrāfijas žanra izplatīšanos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
Paskāls Seba (Pascal Sébah, 1823–1886) savu pirmo foto studiju 1857. gadā dibināja Konstantinopolē (tagad Stambula), bet 1873. gadā viņa sasniegumi ļāva atvērt otru studiju Kairā. Klienti abās pilsētās galvenokārt bija tūristi. Meistars regulāri piedalījās izstādēs Parīzē, kā arī sadarbojās ar mākslinieku Osmanu Hamdi Beju (Osman Hamdi Bey, 1842–1910). Pēc Paskāla Seba nāves divus gadus studiju vadīja viņa brālis Kosmi Seba (Cosmi Sébah), vēlāk to pārņēma Paskāla dēls Žans (Johanness) Seba (Jean Sébah, 1872–1947), kurš sāka strādāt kopā ar Polikarpu Žoaijē (Policarpe Joaillier, 1848–1904) un pārsauca studiju par “Sébah & Joaillier”. Papildus darbam studijā Konstantinopolē fotogrāfiem tika uzdots sagatavot attēlus 1893. gada sultāna Abdulhamida II (Abdul Hamid II, 1842–1918) foto albumiem, kuri reprezentēja modernizāciju Osmaņu impērijā un tika dāvināti Britu muzejam (vēlāk nodoti Britu bibliotēkai) un Amerikas Savienoto Valstu Kongresa bibliotēkai.
Fotogrāfs Mirans Iranjans (Mihran Iranian) savu studiju Konstantinopolē atvēra 1891. gadā un strādāja līdz 19. gadsimta beigām. Par viņa dzīvi un karjeru saglabājies maz ziņu, bet nelielajam skaitam darbu raksturīga individualitāte – pretstatā tā laika izplatītajai statīvajai fotogrāfijai. Tajos attēlota ielu kņada un burzma, dažādu cilvēku tipi ikdienas darbībā.
Izstādi papildina 19. gadsimta Tuvo Austrumu dekoratīvi lietišķās mākslas un dārgmetālu kolekcijas priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Izstāde būs aplūkojama līdz 26. jūnijam. Mākslas muzejs „Rīgas birža” atrodas Doma laukumā 6, Vecrīgā.
