Kā portālu "Delfi" informē izstādes rīkotāji, autora vārds plašākai publikai nav bijis pazīstams, jo Ziediņš, neskatoties uz to, ka vairāk nekā četrdesmit gadu radījis oriģinālus un savam laikmetam neparastus, ekspresīvus darbus, vienlaikus ir ļoti mērķtiecīgi izvairījies savus darbus eksponēt publiski.
Savulaik, būdams jauns mākslinieks, viņš savā dienasgrāmatā ierakstījis: "Es savas bildes nevienam nerādīšu un izstādēs arī nenesīšu." Un šim savas radošās dzīves lozungam mākslinieks arī visu mūžu - līdz pat savai aiziešanai viņsaulē 2007.gadā - sekojis.
Iniciatīva mākslinieka radošo sniegumu atklāt mākslas profesionāļiem Latvijā jau pēc viņa aiziešanas mūžībā pieder māksliniekam Aldim Kļaviņam, kurš arī ilgstoši vadījis Latvijas Mākslinieku savienības Liepājas nodaļu. Viņš pirms četriem gadiem uzrunājis galeristi Ivonnu Veiherti un rosinājis interesi par Ziediņa darbiem. Veiherte atzīst, ka, ņemot vērā mākslinieka līdz šim absolūti nezināmo daiļradi, bijis nepieciešams vairāku gadu intensīvs darbs, lai izveidotu pirmo Ziediņa personālizstādi un parādītu vismaz daļu no tā, ko autors vairāk nekā četrdesmit gadu gaitā radījis.
"Aizraujošākais ir tas, ka, neskatoties uz laika periodu, kad mākslinieks strādājis, viņa darbi ir aktuāli un laikmetīgi arī šodien, turklāt tie pilnībā atbilst sava laika, 60.-70.gadu virzieniem pasaulē," sacījusi Veiherte.
Izstādes "Kustība. Visvaldis Ziediņš" kuratore Ieva Kulakova, kura ir arī grāmatas "Kustība. Visvaldis Ziediņš" autore, sniedz pārskatu mākslinieka radošajiem meklējumiem 20. gadsimta otrajā pusē.
Pamatojoties uz realitātes izpēti, ko Ziediņš sapratis kā ķīmisku, mehānisku un bioloģisku patiesību savijumu, viņš - jo īpaši 60. un 70.gados - strādājis pie konkrētu ideju attīstības mākslā.
Izstādē šie radošie meklējumi dalīti noteiktās tematiskās grupās - "Laika nospiedumi", "Sajūtu entropija", "Atbrīvošanās no realitātes", "Struktūras", "Jauna pasaule", "Civilizācijas teātris" un "Kosmoss".
Katras tematiskās sadaļas fonu iezīmē cita mākslinieka - Ziediņa laikabiedra - līdzīgu meklējumu liecības pasaules mākslā. Tāpēc izstādi papildina pasaules slavenu mākslinieku un režisoru Jona Meka, Nensijas Holtas un Roberta Smitsona, Volfa Fostela, Nam Džun Paika, Martas Rosleres, "Art 21", Salvadora Dalī un Žozē Montesa-Bakēra filmu un video darbi. Šādu izstādes iekārtojuma principu nosaka mākslinieka apzinātā izolēšanās tieksme no oficiālās Padomju Latvijas mākslas scēnas, un tas vienlaikus dod iespēju uzlūkot Visvalža Ziediņa darbus pasaules mākslas kontekstā, vēsta izstādes rīkotāji.
