Foto: Publicitātes attēli

Sestdien, 8. novembrī, plkst. 17 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) tiks atklāta izstāžu cikla "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" otrā ekspozīcija. Tā veltīta Maijas Tabakas gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas, kā arī jaunradītām Maijas Kurševas grafikām. Izstāžu cikls "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fondu sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

Maija Tabaka (1939) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu "Jauno mākslinieku grupas portrets". Šī glezna ievada viņas figuratīvās glezniecības triumfu, sava veida gleznotu "teātri".

Tabakas teātris ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā drāmas nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taču galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam. Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, čigāni, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.

Maija Kurševa (1981) zīmē, rada grafikas dažādās tehnikās, veido objektus un instalācijas, pasniedz Latvijas Mākslas akadēmijā Vizuālās komunikācijas nodaļā agrāk nebijušu kursu "Ilustrācija" un ir viena no ilustrāciju žurnāla "Popper" radītājām.

Arī Kurševas vizuālie tēli ir figuratīvi, tie ir apjukuši un emociju pārpilni mūsdienu pasaules iemītnieki. Tie mokās ar domām (vai bez domām), dusmām, uzdzīvi, datoriem, savstarpējām attiecībām, vientulību un ekspresīviem iedomu tēliem. Personāžu vienojošais elements ir izdomāti stāsti, līdzīgi rakstnieka Daniela Harmsa paradoksālajām fantāzijām, kurām tomēr ir stingrs pamats reālajā dzīvē. Vieni kritiķi Kurševu dēvē par figuratīvu eksistenciālisti, citi – par halucinogēnu stāstnieci. Pati māksliniece nenoliedz, ka viņas māksla savā ziņā ir pašterapija.

Projekta "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" izstāžu ciklā būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veidos grāmata "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi" (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).

Izstāžu cikla ietvaros tiks demonstrētas studijā "Platforma Film" nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laimetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu "Mākslai vajag telpu". Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa un Dace Gasiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!