Izstādē aplūkojamas 2005.gadā tapušas bildes no Vizuālās komunikācijas komplekta “0+0=∞”. “Vizuālās komunikācijas” jēdziens akcentēts saistībā ar autores studijām Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, kā arī īpašībām – piemēram, nepakļaušanos valodas barjerām.

Ekspozīcijā iekļautas atsevišķas lielformāta izdrukas, bet lielākā daļa attēlu noformēti uz nelieliem audekla spilventiņiem.

Bildēs redzami apļi. Aplis + vēl viens aplis veido 8 (lai gan izstādes nosaukumā un projekta koncepcijā kopumā īpaši akcentēta bezgalības zīme, darbi novietoti vertikāli) jeb 0+0=∞. “Aplim līdzīgā nulle ir simbols, kam skaitļu zīmju sistēmā ir sava vērtība”, izstādes ievadvārdos raksta Indra Sproģe – “Ja vientuļai, apkārtklīstošai nullei izdotos saskarties ar savu vienīgo atbilstošo otru nulli – tās, iespējams, nonāktu līdz bezgalībai. Lai kādas arī būtu šīs nulles - pozitīvas vai negatīvas”.

Izstādes aizraujošākā daļa – pētīt, kas ir doto zīmju pamatā. Apli, kas atkārtojumā veido bezgalības zīmi, autore saskatījusi desas šķēlē, brošā, elektrības slēdzī un citās lietās, tādejādi rosinot domāt par skaisto ikdienišķajā un šķietami necilajā. Pārsteidz ne tikai izvēlētie priekšmeti, bet arī to īpašības, kas atklājas palielinājumā un “tuvplānā”. Tā, piemēram, visparastākais baltais zefīrs šādā skatījumā atklāj izteiksmīgu formu un faktūru, kas citos apstākļos varētu palikt nepamanīta. Savukārt lielformāta izdrukās lietām piešķirts monumentāls vēriens, kā arī glezniecisks efekts, kad dominē attēlotā objekta krāsu nianses, bet pati lieta nolasāma atkāpjoties pāris soļus no bildes.

Izstādi papildina “Vizuālās komunikācijas komplekts” drukātā veidā, kur iekļautas bildes papildinātas ar tekstiem (31 dienā un 31 naktī sūtītu īsziņu, kas, sakārtotas vienotā zīmju sistēmā, veido grāmatu un pamatu izstādei “0+0=∞”), kā arī spēļu kāršu komplekts, kura noformējumā izmantoti šīs pašas sērijas attēli. Projekta drukātais variants būtu noderīgs tiem, kurus Indras Sproģes māksla uzrunā un aicina aplūkot atkārtoti. Izstādes ielūgumā rakstīts: “Lai satiktos, vajadzīgs laiks un vajadzīga telpa”, tādejādi radīta vēl papildus telpa, kur Indras Sproģes vizuālajai komunikācijai turpināties arī pēc izstādes noslēguma.