Foto: Publicitātes attēls
Purvīša balvas 2017 ekspertu darba grupa ir beigusi divu gadu darbu un, izvērtējot visus "Purvīša balvas 2017" fināla atlasei nominētos 25 māksliniekus/mākslinieku grupas, kuru radošais sniegums novērtēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laika posmā no 2014. gada 1. decembra līdz 2016. gada 7. decembrim, nosaukusi astoņus "Purvīša balvas 2017" fināla kandidātus.

Uz balvu pretendē:

Arturs Bērziņš par personālizstādēm "Attēldarbi" (galerijā "'Māksla XO"/17.12.2015.– 19.01.2016.) un "Attēldarbi II " (Olaines vēstures un mākslas muzejs/ 09.11.–8.12.2016.);

Ivars Drulle par personālizstādi "Manai dzimtenei" galerijā "Alma" (30.11.–20.01.2017.);

Kristaps Epners par personālizstādi "Vingrinājumi" peldošajā mākslas centrā "Noass" (20.05.–24.07.2016.);

Atis Jākobsons par personālizstādi "Dark Matter" Mūkusalas Mākslas salonā (22.05.– 27.06.2015.);

Voldemārs Johansons par videoinstalāciju "Slāpes" starptautiskā Jaunā teātra festivāla "Homo Novus" ietvaros bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička" (04.–10.09.2015.);

Maija Kurševa par darbu "Dzīvesprieks" izstādē "Lielāks miers, mazāks miers" Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (07.10.–15.11.2015.);

Anda Lāce par performanci "Atindēšana" izstādes "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība" ietvaros 10. jūnijā (2016) laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.

Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par izstādi "Dziesma" LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (19.06.–26.07.2015.)

"Pārskatot 2015. – 2016. gada Purvīša balvas ekspertu grupas darbu, šajos divos gados esam iepazinušies ar vairāk nekā 150 izstādēm, no kurām eksperti savās individuālajās ceturkšņu nominācijās potenciālu kandidēt uz Purvīša balvu saskatīja 75 izstādēs un arī atsevišķos vizuālās mākslas darbos. Bet, diskutējot par nosaukto izstāžu kvalitāti, nozīmīgumu un pārsteigumu, visi septiņi vērtētāji spējuši vienoties par 25 izstādēm un atsevišķiem mākslas darbiem, kuri varētu sacensties par dalību "Purvīša balvas" noslēguma izstādē," sarunā ar medijiem pauda ekspertu darba grupas vadītāja Elita Ansone.

"Purvīša balvas 2017" laureāts tiks nosaukts 2017. gada 17. februārī, atklājot visu astoņu kandidātu darbu izstādi LNMM Lielajā izstāžu zālē. Izstāde būs skatāma līdz 2017. gada 9. aprīlim.

"Purvīša balva" tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). "Purvīša balva" ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Atgādināsim, ka laika posmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 7. decembrim "Purvīša balvas" neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojās LNMM 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

No 2016. gada 8. decembra mākslas procesu izvērtēšanu "Purvīša balvas 2019" ietvaros sāk jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kim? laikmetīgās mākslas centra Latvijā programmu direktore Zane Onckule.

"Purvīša balva" dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo "Purvīša balvu" 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās "Purvīša balvas" laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo "Purvīša balvu" 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", bet par ceturtās "Purvīša balvas" ieguvēju 2015. gadā kļuva Miķelis Fišers par personālizstādi "Netaisnība".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!