Kā baudīt mākslu nezinīšiem? Aleksejs Naumovs par Rotko krāsām un Dišāna pisuāru  (34)

Pēc pieciem gadiem Latvija beidzot tiks pie sava Laikmetīgās mākslas muzeja, kura kolekcija tiek veidota jau daudzus gadus. Lai ikviens muzejā justos "kā zivs ūdenī", Naumovs stāsta, kam jāpievērš uzmanība, aplūkojot laikmetīgās glezniecības darbus? Vai skatītājam jāorientējas laikmetīgās mākslas stilos, lai izprastu redzēto?

Pats Aleksejs Naumovs ļaujas drosmīgām krāsu attiecībām, abstraktai tēlainībai un aizved skatītāju tālu no klasiskiem kanoniem. Viņa darbu vēriens, gleznojot dabā lielformāta ainavas, ir elpu aizraujošs.

"Lūk, šo ainavu es gleznoju pie Māras dīķa, kur iedvesmojās latviešu klasiķis Vilhelms Purvītis," stāsta profesors Naumovs. "Tas ir ala prima. Gleznots dabā bez skicēm, uzmetumiem un foto. Viss tiek gleznots uz vietas vienā piegājienā." Starp citu pats Purvītis ir gleznojis dabā – viņš ir izteikts ainavists.

Tikko Aleksejs Naumovs ar LMA prorektoru profesoru Kristapu Zariņu atgriezās no Pekinas un Honkongas, kur life painting tehnikā (glezniecība uzreiz un uz vietas) stilā gleznoja budistu "Debesu templi". Šis projekts veltīts Latvijas un Ķīnas attiecību atjaunošanas 25. gadadienai. Prestižā Pekinas mākslas telpā 798 tika atklāta arī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu un pasniedzēju izstāde, bet Zahas Hadidas projektētajā Honkongas politehniskajā universitātē notika Naumova un Zariņa glezniecības meistarklases.

Kā izstāžu apmeklētājam izprast, vai krāsu triepieni, punktiņi, kvadrātiņi patiesi ir augstvērtīga māksla?

Tagad mākslai nav noteiktu kritēriju un instrukciju. Ja atskatāmies uz mākslas vēsturi, tad visus labā nozīmē sabojājis "kubisma tēvs" Pols Sezans vēl pirms laikmetīgās mākslas ēras, jo viņš sāka šķelt apkārtējo realitāti ģeometriskās figūrās. Sezana laikabiedri šo ideju paķēra un sāka raudzīties uz realitāti caur visdažādākajām uztveres prizmām. Tā aizsākās modernās mākslas periods, kas ilga līdz pat Otrajam pasaules karam. Pēc tā radītos darbus mākslas pasaulē piedēvē laikmetīgās mākslas ērai.

Mākslinieka novatora ceļš nekad nav vienkāršs. Piemēram, klasiķis Vasilijs Kandinskis agrīnā periodā gleznoja ekspresīvi Krievijas dabas ainavas, bet plašu atpazīstamību ieguva ar savu mikropasaules abstrakto glezniecību. Ja izsekojam visiem Kazimira Maļeviča daiļrades periodiem, tad redzēsim, ka klasisko glezniecību viņš izmantoja simtprocentīgi – ainavās eksperimentēja ar stilizētām figūrām un ne līdz galam uzgleznotām formām. Kādu dienu Maļevičs uzgleznoja "Melno kvadrātu".

Foto: Maļēviča "Melnais kvadrāts"

Marka Rotko krāsu laukumi arī neuzradās no tukšuma, nekurienes. Viņa krāsu laukumos var saskatīt ainaviskumu – Rotko dalīja laukumu uz pusēm: virs līnijas – debesis, zem – zeme. Šajos laukumos nolasāmi svarīgi dzīves notikumi – laulības, bērnu piedzimšana, atzinība, kas raisīja dzeltenas, oranžas un baltas krāsas taisnstūrus.

Kad mākslinieks Marsels Dišāns atnesa uz Neatkarīgo mākslinieku biedrības izstādi veikalā nopirktu pisuāru ar parakstu "R. Mutt", kuru nosauca par "Fontain", viņam pajautāja: "Tepat veikalā pārdod tādus pašus – ar ko šis atšķiras?" Dišāns atbildēja: "Šis ir mākslas darbs, kuru esmu parakstījis, bet tie – ir pakaļdarinājumi". Viņam atteica ekspozīcijas iespējas, bet, pateicoties skandālam, par mākslinieku uzzināja visā pasaulē. "Strūklakas" foto ar Hārtlija Marsdena darbu "Karš" fonā nopublicēja žurnāls "The Blind Man". Šodien Dišāna pisuārs ir atzīts par sava laika izcilāko mākslas darbu, tā kopijas atrodas vairākos muzejos, bet oriģināls nozaudēts.

Foto: Dišāna "Fountain"

Ko jūs atbildētu uz apgalvojumu, ka pat bērns varētu uzzīmēt labāk?

Šobrīd mākslai nav robežu. Ir visas iespējas mēģināt. Tai skaitā arī stāties Mākslas akadēmijā, kur nav vecuma ierobežojuma. Pie mums nāk studēt gan jaunieši, gan nobrieduši cilvēki, kuriem šī nav pirmā izglītība. Starp citu – pateicoties trīs gadu monitoringam varam teikt, ka mūsu absolventu vidū nav bezdarbnieku, bet talantīgākajiem studentiem ir mecenātes Ināras Teterevas stipendija, SEB bankas stipendija mākslā, Brederlo-von Sengbusch stipendijas. Liels prieks, ka tikko Parīzē atklājām piecu akadēmijas studentu mākslas darbu izstādi prestižā galerijā Crous de Paris. Esmu lepns, ka tīkla Crous direktors Denis Lamberts (Denis Lambert) ir sajūsmā par ekspozīciju un profesionalitāti, ar kādu tā ir iekārtota, tāpēc jau esam vienojušies par sadarbības turpināšanu.

Bet vislabākā atbilde uz apgalvojumu, ka bērns varētu labāk – dodiet mazajiem zīmuļus un krāsas, lai zīmē! Savā laikā Žoans Miro uz šo jautājumu atbildēja tā: "Savās vecumdienās esmu pietuvinājies maza bērna gleznošanas manierei. Tas ir labi, jo bērna roku vada augstāki spēki."

Foto: Spānijas karalis Felipe ar Miro darbu fonā

Ne tikai bērnam jādod zīmuļi un krāsas. Jebkuram cilvēkam jāļaujas vēlmei gleznot. Vēsturē ir daudz hrestomātisku piemēru. Anrī Ruso bija muitnieks. Viņš gribēja gleznot kā Pikaso, bet viņa draugi atbildēja – labāk dari to tā, kā jūti pats. Rezultātā, nebūdams profesionālis, Ruso kļuva par vienu no pazīstamākajiem naivās mākslas pārstāvjiem. Cits piemērs – francūzis Ivs Tangī bija jūrnieks. Ietekmējoties no Džordžo de Kiriko darbiem, sāka gleznot un izstādīt savas sirreāliskās gleznas kura darbos dominē zemūdens valstības tematika – amēbas, jūras radības, utt.

Vai laikmetīgajā mākslā darbojas klasiskās glezniecības likumi?

Saviem studentiem parasti saku, ka jāzina un jāpārvalda universālie likumi – zelta griezums, proporcijas, auksto un silto krāsu attiecības. Nepietiek tikai ar talantu – svarīgi ir savas prasmes nemitīgi pilnveidot.

Kā nepazust laikmetīgās mākslas stilos?

Nedomāju, ka tas ir tik svarīgi. Vajag nākt un skatīties to, kas patīk. Ja kaut kas šķiet īpašs un ir vēlme uzzināt vairāk – internets, enkciklopēdijas un izstādes. Es kā praktiķis varu teikt, ka stilam – vai tas būtu minimālisms, konceptuālā māksla, pop art, land art, performance, Arte povera, hepeningi, neoekspresionisms, neoabstrakcionisms, graffitti, video un foto māksla, instalācija, digitālā un jauno mediju māksla u.c. – ir pakārtota nozīme. Viss slēpjas individualitātē, mākslinieka rokrakstā, meistarībā un mākslas darba idejā!

Kuri no mūsdienu Latvijas māksliniekiem starptautiskajā tirgū tiek vērtēti visaugstāk?

Neviens no mūsu laikabiedriem pat nav pietuvojies Marka Rotko, Gustava Kluča un Johanna Valtera-Kūrava līmenim. Neskatoties uz to, ir daži autori, kuri starptautiski tiek augstu novērtēti – piemēram, Sotbijas izsolē par pietiekami augstu cenu tika pārdotas Rituma Ivanova gleznas ar hiperreālistiskajiem darbiem triepienu-strīpiņu tehnikā vai Līgas Purmales fotoreālisma manierē gleznotie darbi.

Foto: Latviešu mākslinieks Ritums Ivanovs

Pasaules galerijās un privātās kolekcijās iecienīti ir Jāņa Avotiņa darbi – savdabīgā sfumato stilā risinātas gleznas. Nesen viņš saņēma prestižu franču kolekcionāra un jurista Žana-Fransuā Prata prēmiju, kuras mērķis – atbalstīt laikmetīgo mākslu. Un, protams, Intas Rukas, Kristapa Ģelža, Kristiana Brektes, Ilzes Avotiņas, Helēnas, Annas un Ivara Heinrihsonu, Andra Eglīša, Andra Vītoliņa, Kristapa, Kaspara un Vijas Zariņu u.c. mākslinieku darbi. Ceru, ka topošais laikmetīgās mākslas muzejs parādīs laikmetīgās mākslas plašo spektru un kļūs par platformu, kurā iemirdzēsies arī mūsu studentu - jauno mākslinieku - vārdi.

Daudzi interesējas par tiem autoriem, kas nākotnē spēs būt līdzvērtīgi spēlētāji starptautiskajā arēnā. Varu ieteikt pasekot dažādām mākslas balvām – Purvīša Balvai, Mākslas akadēmijas balvai, "SEB stipendija glezniecībā" u.c. arī ārvalstīs gūtai atzinībai. Tie vārdi jau tur iezīmējas kā vadmotīvs – talantu nevar noslēpt, tas agri vai vēlu izpaudīsies. Apmeklējiet izstādes, vērtējiet, domājiet un gaidiet, kad Latvijā būs Laikmetīgās mākslas muzejs, kur būs pārstāvēti jauno un talantīgo LMA studentu un absolventu darbi.