Liepājas domes pārstāve Gunta Jākobsone pavēstīja, ka liepājnieki un pilsētas viesi šajā dienā aicināti pulcēties skvērā pie Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, lai vienotos kopējā gājienā un līdz ar pilsētas mūziķiem izdziedātu mīlestību Liepājai.
Skulptūras veidojuši tēlnieki Ģirts Burvis, Gaidis Burvis un Kārlis Īle, kuru piedāvātie darbi uzvarēja pašvaldības rīkotajā konkursā.
Skulptūru grupu veido piecas skulptūras - Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs - un tās uzstādītas Kūrmājas prospektā.
Skulptūra "Cilvēku mežs" daļēji apslēpta vides ainavā, meklētājiem veicot tūrisma taku "Kā pa notīm". "Laivinieka" kompozīciju veido topošās laivas karkass un laivinieks, kurš iegrimis aizrautīgā darbā. "Varen varošas vārnas" kompozīciju veido aptuveni trīs metrus augsta vārnas skulptūra, kas sēž stilizētā koka zarā. Savukārt "Dzintara latviešu" kompozīciju veido simbolisks kroga galds ar putojošiem alus kausiem un autentisku 19.gadsimta latviešu dzīru atveidojuma cilni. Burvis norādīja, ka tas ir Latvijas mākslas vēsturē senākais zināmais nezināma autora latviešu tautas atainojums "Lūk še kā šeitan dzīvo".
Pašvaldība norādīja, ka Kūrmājas prospekts izvēlēts tāpēc, ka tā ir iela, kurā visbrīvāk var izskrieties nepieradinātais Liepājas vējš. Tās sākumā slejas ēka, kurā reiz bijusi pirmā jūrskola Kurzemē, bet ielas noslēgumā darbojusies vēsturiski pirmā pilsētas brīvdabas estrāde un smalka atpūtas vieta. Daudzus gadu desmitus pa šo ielu gājuši vīri, kas devušies uz zvejnieku arteli, vēlāk - kolhozu, lai dotos gan tuvās, gan tālās jūrās, smeltu no tās reņģes un pelnītu lielo rubli. Algas dienās brašie jūras vilki mīlējuši ar plašu vērienu sūri pelnīto rubli patērēt krodziņā uz Kūrmājas prospekta un Uliha ielas stūra.
Skulptūru grupa tapusi projektā "Tūrisma maršruta "Liepāja - kā pa notīm" pilnveidošana, papildināšana", kuru finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Īstenojot projektu, Jūrmalas parkā jau rekonstruēts Gulbju dīķis un tam piegulošā teritorija, kā arī renovēts Mirdzas Ķempes laukums.
Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" Imants Kalniņš sarakstījis jau 1973.gadā, veltīdams to Liepājai un liepājniekiem, teksta autors ir Māris Čaklais. Pirmā to izpildījusi Austra Pumpure 1975.gadā.
Par Liepājas himnu šī dziesma apstiprināta 1999.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
