Foto: Publicitātes attēli
Maziem bērniem ar ēdienu spēlēties ir aizliegts, bet pieaugušie ar to pelna naudu. Kamēr lielākā daļa tā dēvēto pārtikas mākslinieku savu meistarstiķi izmanto daudz piezemētākam mērķim – dekorē svinību galdus un veido pārsteigumus specifiskām ballītēm, citi pašpasludinājušies vai pat atzīti par profesionāliem māksliniekiem un ieguvuši plašāku slavu.

No pārtikas produktiem veidotie mākslas darbi mēdz būt gan apetīti rosinoši, gan vizuāli šķebinoši, norāda portāls „Momtastic". Piedāvājam iepazīties ar nelielu daļu to darbu, kuru radītāji pasaulē guvuši vislielāko popularitāti:

Cita formāta Faberžē


Foto: Publicitātes attēli

Franču skulptors Kristels Asante savu miniatūri filigrāno skulptūru radīšanai izmanto olu čaumalas.

Sarežģītas mežģīnes atgādinošās skulptūriņas lielākoties tiekot veidotas pēc īpašiem pasūtījumiem. Turklāt šim nolūkam Asante lielākoties izmanto tieši paipalu un zosu olas.

Katras olas grebuma tapšana prasa aptuveni trīs līdz četras dienas, bet pēcāk, ja klients vēlas, tās apakšdaļā tiekot izgrebts caurums, pa kuru tiek ievietota spuldzīte.


Jāstrādā ledusskapja apstākļos


Foto: Publicitātes attēli

Savukārt Džims Viktors ir aizrāvies ar liela izmēra skulptūrām no sviesta.

Lai tādas taptu, Viktors ir spiests strādāt līdzīgos apstākļos kā ledus skulptori, jo sviestam skulptūras tapšanas laikā jābūt cietam un ļoti izturīgam. Mākslas darbu tapšanu apgrūtina arī to lielais izmērs - viņš parasti veido bērnus, zirgus, govis un dažādus specifiskus objektus to reālajā izmērā.

Tiesa, sviests nav vienīgais materiāls, ar kuru Viktors strādā. Netiek smādēta arī šokolāde, siers, kā arī augļu un dārzeņu grēdas. Savu talantu gan viņš esot izkopis daudz tradicionālākos veidos - tapinot skulptūras bronzā un kokā.



Kāpostlapu jūrās kartupeļu akmeņi


Foto: Publicitātes attēli

Pārtikas ainavists Karls Varners sākotnēji uzzīmē dažādas ainavas, bet pēc tam ar saspraudīšu un superlīmes palīdzību tās „izkrāso" jeb telpā izvieto dažādas ēdamas lietas, kuras pēcāk nofotografē.

Rezultātā var skatīt tādus brīnumus kā tumši purpursarkanu kāpostu lapas mēness izgaismotas jūras vietā un laša šķēlītes saulē vizuļojošā ezera vietā. Savukārt no dažādām zālītēm un brokoļiem tiek veidota dzīvā daba, bet kartupeļi kalpo par akmeņiem.

Varners atklāj, ka katra darba radīšana prasot vismaz pāris dienas.



Flīzes aizstāj ar čipsiem


Foto: Publicitātes attēli

Mozaīku meistars Džeisons Mesīrs savus garadarbus neveido no flīžu vai krāsainu stikla gabaliņu lauskām, bet ēdiena.

Dažādi portreti tiek veidoti no tādiem materiāliem kā kartupeļu čipsi, pupiņas, konfektes, maize, makaroni un cepumi. Savukārt mozaīkās ir saskatāmas dažādas amerikāņu un britu lokālās slavenības.

Nedaudz šokētas un pārsteigtas par darbiem ir arī pašas attēlotās zvaigznes. Tā, piemēram, 80. gados populārais britu mūziķis Bojs Džordžs zem darba, kurā viņš attēlots, sajūsmināts ierakstījis komentāru: „Cik pasakaini! Esmu spageti-galva!"


Ēdienu ķērnāšanas vecmeistars


Foto: Publicitātes attēli

Mesīrs gan nebūt nav pirmais ēdiena mozaīku veidotājs. Vēl pirms viņa ar šo praksi popularitāti ieguva renesanses mākslinieks Džuzepe Arčimboldo.

Tiesa, viņa mākslas darbu radīšanas tehnika bija daudz ierastāka - viņš cilvēkus, kurus veidoja dārzeņi, augļi, kā arī cita vaida pārtika, dzīvnieki un putni, gleznoja ar eļļas krāsām uz molberta.

Viens no viņa populārākajiem darbiem ir attēlā redzamā „Vasara". Arčimboldo tiek dēvēts par vienu no pirmajiem sirreālisma pārstāvjiem, kurš dzīvoja vēl ilgi pirms sirreālisma kustības aizsākuma. Lai gan pats pieskaitāms renesanses, ne sirreālistu laikmetam, viņa darbi iespaidojuši vairāku vēlāko sirreālistu veikumu.


Sapuvusī un kukaiņu saēstā māksla


Foto: Publicitātes attēli

Tomēr par vienu no galvenajiem un agrīnākajiem mākslas virziena pārstāvjiem tiek uzskatīts profesionālais Ņujorkas mākslinieks Dīters Rots.

Kopš 60. gadiem viņš savus darbus veido galvenokārt no ēdiena, turklāt Rota mērķis nav šos darbus padarīt apetītlīgus, bet tieši pretēji - izmantot pārtikas pūšanas, pelēšanas un izžūšanas īpašības, kā arī piesaistīt dažādus kukaiņus, kuru ietekmē darbs iegūst unikālas formas un krāsas.

Viņš nereti darbos izmanto šokolādi, sviestu, desu un citus produktus, kuri laika gaitā vizuāli mainās, tādējādi „attīstot" arī pašu darbu.


Slavenā konditoreja ‘Žanna’


Foto: Publicitātes attēli

Sanktpēterburgā esošā konditoreja „Žanna" ieguvusi popularitāti visā pasaulē, izsludinot kūku dizaina konkursu.

Vēlāk konditoreja pati savu piedāvājumu papildina ar uzvarētāju veidotajiem kūku brīnumiem, kas izskatās kā dārgumu lādes, limonādes bundžiņas, šujmašīnas un citi netradicionāli, taču reālistiski priekšmeti. Pat hamburgeri izskatoties tik reālistiski, ka daudzi ir pārsteigti, kad pēc iekošanās tajos, atklāj, ka tie viscaur ir saldi.


Regulāri iegūst zeltu par augļu mizošanu


Foto: Publicitātes attēli

Džeimss Pārkers savukārt kļuvis par ASV pazīstamu televīzijas zvaigzni, piedaloties dažādos šovos, kuros veido prātam neaptveramas dārzeņu un augļu skulptūras.

Augļu un dārzeņu griešana skaistuma nolūkiem Āzijā bijusi populāra jau gadsimtiem ilgi un tikai pēdējā simtgadē ieviesta arī citviet pasaulē. Pārkers šajā jomā kļuvis par vienu no pazīstamākajiem un arī novērtētākajiem māksliniekiem, amata brāļu sacensībās regulāri nopelnot zelta medaļas.


Bumbieru mežģīnes


Foto: Publicitātes attēli

Pārkera sīvākais konkurents daudzās sacensībās esot Tejs Duejs, kurš arī praktizējies dažādu augļu griešanā.

Atšķirībā no Pārkera viņš īpašu uzmanību pievērš griezuma smalkumam, kā dēļ izmanto ārkārtīgi mazus un smalkus instrumentus, veidojot mežģīņu smalkuma rotājumus un ģeometriskus elementus.



Bezgala populāri un bezgaumīgi veidojumi


Foto: Publicitātes attēli

Konditors Maiks Makkerejs labāk nekā jebkurš cits klientu vēlmes prot pārvērst apšaubāms gaumes krāsainos objektos, kuriem pielūdzēju netrūkst.

Viņš no cukura, miltiem un olām prot izveidot suņus, dinozaurus, mūzikas instrumentus un citus visneiedomājamākos objektus. Jāatzīmē, ka visas skulptūras ir kā minimums metru augstas.



Cepumu pilsēta


Ķīniešu mākslinieks Songs Dongs kopā ar kolēģiem savulaik ieguva popularitāti, Londonā uzbūvējot milzīgu cepumu pilsētu.

Pilsēta veidota pēc tipisku seno Āzijas pilsētu parauga, kurā ietilpst arī mūsdienu iezīmes kā stadions un baznīca. Sākotnēji bijis plānots izveidot vien pāris ēkas, bet komanda aizrāvusies, kā rezultātā darbā izmantoti aptuveni 72 000 cepumi.



Pārtikas humorists


Foto: Publicitātes attēli

Tamass Balla savu slavu ieguvis lielākoties internetā, no dažādiem pārtikas produktiem veidojot satīriskus, smieklīgus, bet dažkārt arī baisus un skumjus sižetus.

Viņš dārzeņiem, maizei un citām ēdamām lietām piešķir cilvēciskas aprises un vaibstus, ikvienam radot sajūtu, ka attēlotā situācija ir reāla. Dzīvīguma dēļ vismaz kādu no bildēm interneta nebeidzamajās ārēs ir redzējis gandrīz ikviens no mums.



Garšīgākie ‘iPod’ pasaulē


Foto: Publicitātes attēli

Pārtikas skulptors un fotogrāfs Devins Risks savulaik popularitāti ieguva kādā konkursā startējot ar četriem dažādiem mūzikas atskaņotāja „iPod" atveidojumiem ēdienā.

Pirmais bija veidots no kazu piena iegūta sviesta, otrais no pastinakiem, trešais no tofu, bet uzvarēja darbs, kurš bija veidots no banāna, spageti makaroniem un ābolu šķēlītēm.


No šokolādes darina mēbeles, no mīklas - pāvestu


Foto: Publicitātes attēli

Laikmetīgās mākslas pārstāve Prūdence Steita vēlas, lai cilvēki viņas šokolādes mākslu izbauda sev visapkārt.

No brūnās un saldās masas viņa rada rotaslietas, gleznas, skulptūras, galda spēles un pat mēbeles un veselas istabas.

Savulaik dažādu skulptūru veidošanai viņa izmantoja arī picas mīklu. No šī materiāla radīts gan Kolizejs, gan slavenās Spāņu kāpnes un pat iepriekšējais pāvests
Benedikts XVI
.


Akmeņus pārvērš ēdienā


Foto: Publicitātes attēli

Skulptore Robina Antāra atšķirībā no citiem šeit minētajiem māksliniekiem neizmanto ēdienu savu mākslas darbu tapšanai. Tieši otrādi - viņa tos izveido no akmens.

Popārta mākslinieces iemīļotākie attēlojamie objekti ir dažādi par leģendāriem kļuvušie iepakojumi, piemēram, „M&M'S" konfekšu paciņa, „Coca Cola" bundžiņa un „Heinz" kečupa pudele.

Lai gan viņa lielākoties veido salīdzinoši neliela izmēra mākslas darbus, Antārai reiz pasūtīta arī milzu „Heinz" kečupa pudeles kopija, kuru sava galvenā biroja priekšā vēlējās novietot slavenā kompānija.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!