"Kurzemes albums" ir izpētes laikā tapis apzīmējums 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses attēlu kolekcijai, kopskaitā 90 zīmējumiem, siluetgriezumiem un fotogrāfijai. Attēli reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes-Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs, saglabājušies cauri gadsimtiem un šobrīd ir unikāla liecība par piemiņas albumu tradīcijas transformāciju 18. gadsimta beigās un sieviešu-amatiermākslinieču dzīves telpu Latvijas teritorijā 19. gadsimta pirmajā pusē.
Attēlu kopums Zuzānu kolekcijā ienāca kā lielākoties neidentificētas 20. gs. 60. gadu fotoalbumā līmētas zīmējumu lapas. Nereti tās bija apgrieztas, zaudējot daļu no sākotnējās informācijas – parakstiem vai komentāriem uz lapu malām. Lai gan šobrīd nav zināms, vai attēli sākotnēji, atbilstoši sava laikmeta tradīcijai, ir bijuši ielīmēti albumā vai kārtoti tiem piemērotā ietvarā kā atsevišķas lapas (piemēram, kastītē), to paraksti, signējumi ar iniciāļiem un datējumiem, kā arī nezināmas personas vēlāk pievienotie paskaidrojošie uzraksti ļauj secināt, ka tie reiz piederējuši ar Kurzemi saistītajai Groškes-Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs. Piesaiste konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai un piemiņas albumu tradīcijai inspirēja attēlu kolekcijai dot vienojošu nosaukumu – "Kurzemes albums".
Senāko zīmējumi autori ir tādi savā laikā atzīti mākslinieki kā vācu klasicisma nozīmīgākais tēlnieks Johans Gotfrīds Šadovs (Johann Gottfried Schadow, 1764–1850), gleznotājs Gotlībs Šifners (Gottlieb Schiffner, 1755–1795), gleznotājs un Berlīnes Mākslas akadēmijas loceklis Johans Gotlobs Zamuēls Rēzels (Johann Gottlob Samuel Rösel, 1768/1769–1843). Zīmējumos portretētas vairākas nozīmīgas personības, starp kurām ir gleznotājs, Diseldorfas Mākslas akadēmijas direktors Frīdrihs Vilhelms Šadovs (Friedrich Wilhelm von Schadow, arī von Schadow-Godenhaus, 1788–1862) un baltvācu dzejniece un rakstniece Elīza fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, 1754–1833). Tomēr lielākā daļa zīmējumu ir tapuši kā Groškes – Kleinu dzimtas sieviešu-amatiermākslinieču un viņu paziņu loka veidotas interpretācijas iepriekš reproducētiem attēliem, atspoguļojot 19. gadsimtā populāro kopēšanas praksi. Tajos izvēlētie motīvi saistāmi ar bīdermeiera laikmetam raksturīgo grāmatu grafiku un interesi par mājas dzīvi, palīdzot atklāt arī zīmējumu radītāju – 19. gadsimta sieviešu – domu un jūtu pasauli. "Kurzemes albums" izceļ ikdienišķo un šķietami necilo, amatierisko attēlu potenciālu kultūras studijās un, pateicoties to unikālajai spējai sniegt ieskatu cita laikmeta ikdienas dzīvē, šobrīd ir Zuzānu kolekcijas lepnums.
Izstādi papildina izdevniecības "Neputns" grāmata "Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos". Tajā publicēti visi 90 "Kurzemes albuma" attēli un līdz šim atrastie attēlu inspirāciju pirmavoti, kā arī Edvardas Šmites, Aijas Taimiņas, Denisa Hanova, Paula Daijas un Baibas Vanagas teksti gan par Groškes – Kleinu dzimtu, gan 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta ikdienu Baltijas teritorijā, īpaši akcentējot sieviešu – daudzskaitlīgu albuma attēlu autoru – dzīves telpu. Grāmatas teksti ir lasāmi arī angļu valodā un tās māksliniece ir Inese Hofmane. Grāmatas atvēršana kā tās autoru lasījumi Mūkusalas Mākslas salonā notiks 21. decembrī plkst. 16.00.
Izstādes kuratore un grāmatas sastādītāja ir Līga Lindenbauma.
Izstāde Mūkusalas mākslas salonā būs apskatāma līdz 2017. gada 21. janvārim.