Darbu ir sākusi sestā "Purvīša balvas" ekspertu darba grupa un nosaukusi pirmos trīs "Purvīša balvas 2019" nominantus. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2017. gada 31. martam, balvai izvirzīti Ieva Epnere, Jānis Avotiņš un Guntars Sietiņš. Balva tiks pasniegta 2019. gada aprīlī.
Ieva Epnere nominēta par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra" "kim?" laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.).
"Fascinē Ievas Epneres spēja jūtīgi un bez moralizēšanas iedziļināties mūsu visu kolektīvajā pagātnē. Reālu cilvēku atmiņu un sajūtu kolekcionēšanu, ar ko nodarbojās daudzi bijušā Austrumu bloka mākslinieki, viņa spēj "pacelt augstākā līmenī", nezaudējot laikmeta elpu, realitātes skarbumu, kā arī personisku līdzdalību. Tomēr vispārliecinošāk izskan centrālais video darbs "Potom" (tulkojums no krievu valodas – "vēlāk"), liekot aizdomāties par mūsu šķietami komfortablās un mierpilnās dzīves trauslumu," izvēli pamato LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.
"Izstādē saliedēti dažādi mākslas veidi – gobelēns, fotogrāfija, instalācija, video darbs, fotogrāfijas, dokumentālais kino –, lai pēc iespējas visaptveroši, emocionāli un reizē objektīvi izteiktu cilvēku pieredzi, dzīvojot PSRS armijas īpaši norobežotajā Kurzemes jūrmalas militārajā teritorijā. Dokumentālajās intervijās caur galveno varoņu stāstiem izskan miera izlīgums ar pagātni. Savukārt video darba "Potom" samākslotība un atsvešinātība sasaucas ar palikušo armijas cilvēku situāciju Latvijā, kad iepriekšējā režīma atstātā telpa tiek apdzīvota pēc vecajiem principiem un reti kurš spēj atrast tai jaunu nozīmi un pielietojumu, ieslogot palicējus citādībā," papildina Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.
Jānis Avotiņš nominēts par jaunajiem darbiem personālizstādē "Laiktelpas klejotāji" Mūkusalas Mākslas salonā (03.02.–11.03.2017.).
"Jāņa Avotiņa atpazīstamā minimālisma estētikā balstīta monohroma vizuālā valoda piesaista ar savu noslēpumaino atmosfēru. Viegli otas pieskārieni, krāsu nomazgājumi, tukšie gleznu foni ar savādu personāžu portretējumiem rada saspringtu atmosfēru. Šīs gleznas vizuāli līdzinās padomju ēras preses attēliem, kas arī ir mākslinieka iedvesmas avots un ir spēcīga kolektīvās atmiņas zīme," stāsta mākslas zinātniece Inese Riņķe.
"Avotiņš jaunākajos darbos ietur rokraksta konsekvenci, bet arvien vairāk attālinās no gleznas inspirējušo attēlu vēsturiskas konkrētības. Viņa tēli ir vēl daiļāki, glezniecība – izsmalcinātāka nekā iepriekš, reizē saasinot paradoksu, ka pieprasījums pēc skaistuma, noteiktiem gaumes kritērijiem ir kategoriskāks sabiedrībās ar nedemokrātisku režīmu, un tāds saglabājas arī ilgi pēc to beigām," papildina mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
Guntars Sietiņš nominēts par jaunajiem darbiem izstādē "Riņķa kvadratūra" LNMM 4. stāva izstāžu zālē (18.03.–30.04.2017.).
"Šī izstāde ir kā apoteoze mūsu gadsimtā izzūdošajai vērībai – spējai saskatīt un novērtēt klasisko grafikas tehniku smalkumu. Gluži kā askētisks mūks ierobežo savu saskarsmi ar ārpasauli, arī Guntars Sietiņš neielaiž savās grafikās lapās neko pasaulīgi lieko – ir tikai lode, kvadrāts, apdedzis koks, burti un cipari. Vizuālo askētismu līdzsvaro grafikas tehniku (galvenokārt mecotintas un akvatintas tehnikas ar dažiem novatoriskiem risinājumiem) saprātam netverami perfektais pielietojums," vērtē Inese Baranovska.
"Sietiņa optiskais iluzionisms rada pilnīgi hermētisku pasaules modeli. Viņa attēlotās lodes, kas atspoguļo noslēgtu telpu 360 grādu leņķī, ieskaitot enigmātiskas spēles ar rakstu zīmēm (spoguļraksts, bezgalības zīmes utt.), rada pilnīgu un reizē klaustrofobisku iespaidu. Trauksmes izjūtu izraisa arī viņa meistarība mecotintas un akvatintas tehniku lietojumā, kuru nav iespējams ne pārspēt, ne vairs tālāk pilnveidot, jo ir sasniegta burvju mākslas robeža," papildina Vilnis Vējš.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja divpadsmit mākslas notikumus, tai skaitā – Artura Virtmaņa instalāciju "Fucking Times" izstādē "No laika gala" Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.); Kristiāna Brektes personālizstādi "Arsenāls" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" (02.12.2016.– 12.02.2017.); Aijas Zariņas darbus izstādē "No laika gala" Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.); Rasas Jansones darbu "Diēta" grupas izstādē "Es pieskaros sev" LNMM Kupola zālē (09.03.–23.04.2017.); Kaspara Teodora Bramberga darbu sērija "Plūsma" izstādē "No laika gala" Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.); Ingas Melderes personālizstādi "Vertex" SIC mākslas telpā Helsinkos (18.02.–19.03.2017.); Diānas Tamanes izstādi "Ziņojums: 147 no 494" kim? laikmetīgās mākslas centrā (18.12.2016.–15.01.2017.); Divas audiovizuālās performances, kas bija iekļautas eksperimentālā kino festivāla "Process" programmā: Signes Birkovas, Toma Treiberga, pagrīdes elektroniskās mūzikas apvienības VSKB "Šūnu obeliski" Kaņepes Kultūras centrā (23.03.2017.); Ievas Balodes un Jeļenas Glazovas "Slavas dziesma" Kaņepes Kultūras centrā (23.03.2017.).
No 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim "Purvīša balvas" ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, "ABLV Charitable Foundation" mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, "kim?" laikmetīgās mākslas centra Latvijā programmu direktore Zane Onckule.
Jāpiebilst, ka ir veiktas izmaiņas "Purvīša balvas" nolikumā, nosakot, ka no 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas teritorijas ietvaros. Balva sākotnēji tika radīta ar mērķi atzīmēt un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi.
"Purvīša balva" dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo "Purvīša balvu" 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo – 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā "Purvīša balva" 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", bet piekto – 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma".
