Rīgā būs skatāma azerbaidžāņu mākslinieces Marjamas Alakbarli izstāde 'Nakts mūzika'  (7)

Līdz 9. novembrim būs iespēja aplūkot vairāk kā 25 Marjamas Alakbarli darbus, kas tapuši pēdējos trīs gados – portretus, klusās dabas un ainavas. Izstādes centrālo asi veidos darbu sērija ar nosaukumu "Nakts mūzika".

Alakbarli glezniecības pamatā ir dažādu tehniku lietošana un drosmīgi eksperimenti ar krāsām un formām. Tieši šī spilgtās un harmoniskās pasaules radīšana ar galēju kontrastu palīdzību veido mākslinieces rokrakstu. Neskatoties uz to, ka māksliniecei ir Dauna sindroms, viņa spilgti un pārliecinoši izmanto iedzimto krāsu izjūtu, intuitīvi meklē individuālus izteiksmes līdzekļus un ļauj ieskatīties savā iekšējā pasaulē, kurā dominē gaisma un dzīvesprieks.

Marjama Alakbarli dzimusi 1991. gadā Baku. Izglītojusies Baku, Maskavā, šobrīd papildinās Parīzē. 2010.gadā Baku notika Alakbarli debijas personālizstādes, 2011.gadā notika personāl izstāde Berlīnē (galerija Baku-Berlin) un Parīzē (Vivienne art galerie un UNESCO), 2012. gadā Maskavā (Laikmetīgās mākslas muzejs), 2013. gadā Romā (Nacionālā grafikas institūta izstāžu salons Palazzo Poli) u.c.

Alakbarli veikumu pazistamais franču mākslas zinātnieks Tjerī Difēns raksturojis kā tuvināšanos pirmsākumiem: "Kad pirmo reizi ieraudzīju Marjamas zīmējumus un abstraktās kompozīcijas, uzreiz apjautu, ko viņa dara un ko mēģina pastāstīt ar saviem darbiem. Tā ir atgriešanās pirmssākumos, pie tā sākumpunkta, kad visas formas ir vienlīdzīgas, jo tās veido tikai gaisma."

Pasaulslavenā fraču aktrise Žiljeta Binoša, Alakbarli izstāžu patronese Francijā, atzīmējusi: "Marjamai ir svaigs skatījums uz krāsu - viņa nebaidās izgaismot priekšmetus tikai sev raksturīgā manierē. Tā var rīkoties tikai pati Māte Daba. Viņas mākslas ir jūtas. Nav nekā nejauša un nekonsekventa. Nav izlikšanās, augstprātības, sentimenta – tikai pateicība un dabiskums, kas piemīt bērniem. Viņu nebaida perspektīvas un kompozīcijas likumi. Intuīcija atved viņu pie tehnikas, bet vēlēšanās dzīvot – pie radošā impulsa. Un viņa cīnās par dzīvību. Vienā gleznā pēc otras."

"Jau gandrīz pusotru gadsimtu ir aktuāla Dostojevska frāze – skaistums glābs pasauli. Marjamas Alakbarli gadījumā šī frāze nāk prātā gan viņas daiļrades, gan dzīves kontekstā. Viņas darbi ir kā magnēti, kas fascinē ar koncentrētu un gaišu enerģiju. Tikai viņai piemītošā plastika apbur ar savu emocionālā stāvokļa artikulāciju. Marjama dzīvo mākslai un eksistē no mākslas, atverot sevi ar tās palīdzību. Tieši māksla ir viņas galvenais komunikācijas veids ar pasauli. Varbūt tieši tāpēc Marjamas darbos tik spēji un pārliecinoši nolasās arī mākslinieciskais message," atzīmē ievērojamā kuratore Olga Sviblova.