Izstāde veltīta modes māksliniecei Hermīnei Spainis-Balodis, kuras radošais ceļš un karjera sākās Rīgā, bet laikmeta likteņgrieži to lika turpināt ASV, Ņujorkā.

Izstāde stāsta par mākslinieces dzīvi, par apģērbu veidošanu domās un realitātē. Izstāde tapusi sadarbojoties Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam un Hermīnes Spainis – Balodis meitām – Gitai Balodis Padegs un Intai Balodis Mortensenai.

Modes māksliniece Hermīne Spainis ir dzimusi Rīgā 1905.gada 11.martā. Jau skolas gados Hermīne izcēlās ar aso prātu un neatlaidīgo tieksmi pēc perfektuma. Neskatoties uz labajām sekmēm mācībās un valodu apguvē ( viņa pārvaldīja latviešu, vācu, krievu un franču valodas), Hermīnes sirds pieder modes mākslas studijām. Jau no agras bērnības Hermīnes mīļākais žurnāls ir bijis Kārļa Berris izdotais "Modes vēstnesis". Žurnālā izlasītie vārdi, ka " ... mēs varam redzēt lielo modes pilsētu - Parīzes, Londonas un Berlīnes piedāvāto, bet mums pašiem arī ir spožas galvas un laba garša", iespiežas jaunās meitenes prātā kā turpmākais dzīves moto. Beigusi vidusskolu, Hermīne Spainis sāk mācīties pie Rīgas labākajiem drēbnieku meistariem par dāmu apģērbu darinātāju. Ar izcilību beigusi mācības, Hermīne kļūst par amata meistari dāmu drēbniecībā. Viņas neordinārās idejas, krāsu izjūta un perfektais izpildījums dara savu.

20.gs. 20.gadu otrajā pusē Hermīne Spainis ir viena no jaunākajām, bet jau ļoti pieprasītām un modernām dāmu apģērbu meistarēm Rīgā. Jaunā modes māksliniece nemitīgi pilnveido savu varēšanu ne tikai praktiskajā darbā, bet regulāri seko līdzi jaunākajām modes tendencēm, ko sniedz modes žurnāli, kā arī apmeklē jaunāko audumu izstādes un sezonas modes skates Parīzē un Londonā. Tieši audumu kvalitāte un krāsas māksliniecei ir ļoti svarīgas. Viņa pērk audumus Rīgā un ārzemēs, lai tie vislabāk atbilstu izvēlētajam modelim.

1934.gadā Hermīne Spainis nodibina ģimeni ar arhitektu Paulu Balodi, kurš viņu atbalsta visās lietās un idejās. Jaunā ģimene kļūst kuplāka līdz ar meitu Gitas un Intas piedzimšanu. Mākslinieces karjeras kalngals bija sasniegts 30-os gados. Viņas salonā Antonijas ielā 5 strādāja desmit šuvējas. Māksliniece savām prominentajām klientēm – Rīgas dāmām, piedāvāja modeļus ne tikai tērpiem, bet arī cepurēm, kuru darināšanu bija apguvusi.

H.Balodei ir daudz radošu domu, kas tiek realizētas darbos. Viņa ir perfekta piegrieztņu konstruktore. Viņas darinātie tērpi lieliski der jebkuram augumam. Viņai patīk aplikācijas no pamatauduma, kas palīdz atsvaidzināt apģērbu. Pogu vietā parādās oriģināls risinājums – lentīšu aizdare. Uz vienkrāsaina auduma negaidīti lieli akcenti, bet tieši tādi, kas padara viņas modeļus īpašus, tikai viņai raksturīgus.

Modes skates viesnīcā "Roma", panākumi, reputācija, klientes no Rīgas spožākajām aprindām ir kā garantija pārliecībai, ka nākotne būs gaiša un spoža. Tomēr tā nenotika – karš...

1944.gadā Baložu ģimene spiesta doties bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949.gadā ģimene emigrē uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur Hermīne savu vārdu saīsina un turpmāk saucas Herma. Neskatoties uz emigrantu statusu, Herma Balodis centīgi pilnveido savas prasmes.

Ņujorkā viņai tiek piedāvāta apģērbu nodaļas vadītājas vieta ekskluzīvā veikalā "Bergdorf – Goodman". Iepazīstot mākslinieces darinātos tērpus un radošo potenciālu, dizainers Valentino uzaicina viņu savā darba grupā. Tomēr Hermai Balodis ir savs mūža sapnis, kuru viņa cenšas piepildīt – veidot savas kolekcijas un strādāt patstāvīgi. Viņa to dara apzināti, pārdomāti un tehniski perfekti. Tomēr līdz pilnīgam sapņu piepildījumam māksliniece nenonāk. Liktenis ir izlēmis citādi...

Apģērbs ir vienīgā lieta, ko mēs paņemam līdzi ceļojumā, no kura nekad neatgriežamies. Latviešu modes māksliniece Herma Balodis savā pēdējā ceļojumā devās 1966. gada 17. oktobrī.

Bija jāpaiet vairāk kā 50 gadiem, lai Hermas Balodis meitas Gita Balodis Padegs un Inta Balodis Mortensena varētu realizēt savas mātes sapni – modes izstādi.

Pateicoties Padegu ģimenes materiālajam atbalstam, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja apmeklētājiem var parādīt latviešu modes mākslinieces Hermas Balodis apģērbu kolekciju .

Izstādes autores ir muzeja Krājumu nodaļas speciāliste Ligita Kalniņa un Foto krājuma glabātāja Silvija Voite, sadarbībā ar Gitu Balodis Padegu. Izstādi iekārtojuši mākslinieki Juris Salmanis un Anna Salmane.

Izstādes "Mode. Tēps. Liktenis" veidotāji tai par moto izvēlējušies ķīniešu parunu: "Trīs desmitdaļas no laba izskata rada daba, septiņas desmitdaļas – apģērbs".