Aleksandra Čaka balva pirmo reizi tika pasniegta 2001. gadā dzejnieka 100. dzimšanas dienā.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados par ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā.
Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa.
Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki, tostarp dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieks Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova un citi.
Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremonija sāksies plkst. 18, un tās tiešraidi ikvienam interesentam būs iespēja vērot uz "Rīgas mākslas telpas" fasādes.
Pasākuma laikā "Rīgas mākslas telpā" notiks arī Čaka pirmo poēmu "Poēma par ormani" un "Umurkumurs", kas pārizdotas pēc ilgāka pārtraukuma, atvēršanas svētki. "Poēmu par ormani" Čaks uzrakstīja 1929. gadā, bet pirmo reizi grāmatā tā tika publicēta 1930. gadā izdevniecībā "Zelta grauds" 1000 eksemplāru metienā ar mākslinieka Romana Sutas ilustrācijām. 1932. gadā Čaks publicēja otru poēmu - "Umurkumurs", kas grāmatā iznāca apgādā "Zelta grauds" 6000 eksemplāros ar mākslinieka Niklāva Strunkes ilustrācijām. Savukārt šogad, Aleksandra Čaka 114. dzimšanas dienā, klajā nāk dzejnieka abu pirmo poēmu grāmata ar mākslinieka Aivara Vilipsona ilustrācijām.
Savukārt ekspozīcija "Čaka skartie", kas būs apskatāma "Rīgas mākslas telpas" "Intro" zālē, tapusi, iedvesmojoties no Čaka poēmas "Mūžības skartie" un strēlnieku cīņām par savu valsti. Ekspozīcijas veidotāji radījuši ierakumu gaisotni, izmantojot instalācijas, skaņas un gaismas spēles.
Dzejnieks, prozaiķis Aleksandrs Čaks, īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, dzimis 1901. gada 27. oktobrī Rīgā. Pirmās divas dzejoļu grāmatas publicētas 1928. gadā. Viņš studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, strādājis par skolotāju un skolas pārzini Drabešu bērnu internātskolā. Pirmās brīvvalsts laikā Čaka vārds saistīts ar jauno autoru žurnāliem "Jauno Lira", "Trauksme" un mākslinieku un literātu apvienību "Zaļā vārna". Dzejnieks aktīvi darbojies teātra, kino un tēlotājas mākslas kritikā.
2000. gada maijā Rīgā, Lāčplēša ielā 48-14, tika atklāts Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
