NODEVĪBA
Sajūtot klāja vibrāciju, kas liecina par motoru iedarbināšanu, Gindins uzreiz nespēj tam noticēt. Tas nevar būt! Motorus nekad nedrīkst iedarbināt bez gāzes turbīnu virsnieka personiskas klātbūtnes. Tāda ir kārtība, un visi to zina. Turklāt var taču rasties neskaitāmi sarežģījumi, ar ko vienkāršie obligātā dienesta matroži netiks galā.
Nākamā doma, kas ienāk Gindinam prātā, ir - nodevība. Viņš pēc labākās sirdsapziņas bija darījis savu matrožu labā visu, kas bija viņa kā padomju flotes vecākā leitnanta varā. Noklusējis viņu pārkāpumus, nesakot kapteinim. Piešķīris tiem papildu privilēģijas. Gādājis, lai viņi tiek atvaļinājumā ātrāk par visu pārējo kuģa komandu. Dažkārt bijis bargs pret tiem, bet netaisns gan ne. Nekad.
Un tagad viņi ir Gindinu nodevuši, pārejot zampoļita pusē un iedarbinot motorus.
Visi pārējie sonāru nodalījumā ieslodzītie arī ir sajutuši un sadzirdējuši motoru darbību un tagad nikni raugās uz Gindinu, it kā viņš būtu pie tā vainīgs.
Viņš grib tiem paskaidrot, ka tikai izpildījis savu pienākumu, apmācījis savus padotos veikt viņu darbu. Taču viņš klusē, ļaunu priekšnojautu pārņemts. Sabļins mēģinās jau šonakt tikt projām no šejienes. Kaut kas ir sagājis greizi, un droši vien viņiem visiem tagad draud nāves sods.
Kapteiņleitnants Prošutinskis uzmet viņam drūmu skatienu. - Boris, tu laikam esi pārāk labi apmācījis savus matrožus.
APAKŠĒJIE KLĀJI
Ietriecoties klājā komandtiltiņa priekšā, pirmie šāvieni sadrebina kuģi kā tāli milzīga vesera sitieni.
Gindins un pārējie ieslodzītie virsnieki satraukti paceļ skatienus.
- Viņi šauj uz mums, - izdveš Kuzmins.
Jau pēc mirkļa lielgabala šāvieni trāpa kuģa sānos, un šoreiz troksnis ir apdullinošs. Tuvs un personisks. Nāvējošs. Pirmoreiz visi klātesošie skaidri apzinās, ka jau pēc dažām minūtēm viņi var iet bojā.
Kuzmins atkal sāk ar dūrēm dauzīt durvis, un Gindins viņam pievienojas.
SU-24 ESKADRONS, TUKUMA GAISA SPĒKU BĀZE
Su-24 eskadrona komandieris kapteinis Ivans Makarovs ierodas pilotu instruktāžas telpā tūlīt pēc brokastīm. Ziņnesis, kas viņu izsauca, teica, ka briestot kaut kas svarīgs un esot jāpasteidzas.
Divi duči lidotāju jau ir sapulcējušies, un, tikko Makarovs pagūst apsēsties, iesoļo Gaisa spēku pulka komandieris pulkvedis Nikolajs Teplovs un dodas taisnā ceļā uz tribīni telpas priekšplānā.
Visi pielec kājās un nostājas miera stājā, bet Teplovs, kurš allaž tik stingri ievēro militāro disciplīnu un etiķeti, pamāj ar roku, liekot atkal apsēsties.
- Jūsu lidmašīnās pašlaik tiek pildīta degviela un ielādēti ieroči. Līdz ar lielgabalu munīciju būs arī bumbas ar lāzera vadību. Jums nekavējoties jāceļas gaisā. Kad būsiet gaisā, operācijas komandieris būs kapteinis Makarovs. - Teplovs bargi ieskatās visiem acīs. - Brīvi!
Makarovs pielec kājās, kad Teplovs atstāj tribīni un soļo uz durvju pusi. - Biedri pulkvedi, uz kurieni mums jālido?
- Uz Baltijas jūru! - uzbļauj Teplovs. - Kad būsiet gaisā, kaujas ierindā, jums tiks paziņotas mērķa koordinātes.
- Jā, biedri pulkvedi. Kas ir mērķis?
- Kuģis, kuru jūsu eskadrons apturēs, - atbild Teplovs. Viņš paceļ roku, lai neļautu Makarovam turpināt izjautāšanu. Visi piloti raugās uz Teplovu, un dažiem no izbrīna pavērušās mutes. - Karš nav sācies, varat man ticēt. Jūsu uzdevums ir nepieļaut kara izcelšanos, un šo pavēli devis ministrs Grečko. Vai sapratāt?
Makarovs pamāj ar galvu. - Jā, biedri pulkvedi, - viņš atbild, lai gan pavēle nebūt nav tik saprotama.
KOMANDTILTIŅŠ
- Viņi uzbrūk mums! - iesaucas Maksimenko, atkāpdamies no radara.
Sabļins pats savām ausīm dzirdēja šos radio ziņojumus un aizsardzības ministra brīdinājumu un pavēles, tomēr joprojām nespēj pieņemt notiekošo. Iespēja, ka krievi varētu uzbrukt savējiem, ir pretrunā visam, kam viņš jebkad ticējis.
Pašlaik notiekošo nevar raksturot kā uzbrukumu nodevējiem vai valsts nodevībā vainojamiem virsniekiem. Storoževoj nav apbruņots. Tam nav ne munīcijas, ne raķešu, ar ko aizstāvēties. Komanda ir bezpalīdzīga.
Sabļins vēlas tikai nosūtīt vēstījumu padomju tautai un ļaut tiem izlemt viņu nākotni. Vai Kremlim šāda prasība šķiet pārmērīga? Viena balss miljonu vidū. Nekā vairāk.
Kaut kas atsitas pret kuģa labo bortu ar apdullinošu troksni, gandrīz nogāžot no kājām Sabļinu un pārējos.
Tūlīt pat sāk rībēt arī citi veseru sitieni, šoreiz jau pa abiem bortiem.
Sabļins paceļ galvu un ierauga vismaz sešas reaktīvās lidmašīnas abās pusēs Storoževoj un spožus gaismas uzliesmojumus lidaparātu apakšā - lielgabalu šāvienus. Tagad kuģi sāk dauzīt īsta šāviņu krusa, neļaujot pat domāt, kur nu vēl dot pavēles.
Kad lidmašīnas pārjoņo pāri kuģim tikai dažus metrus virs komandtiltiņa, reaktīvo motoru apdullinošā rēkoņa apslāpē visas citas skaņas, pat šāviņu triecienus pa kuģa korpusu.
- Viņi uzbrūk! - izmisīgi sauc Solovjovs.
Sabļins grib iet pie rācijas un teikt pilotiem, ka viņi pieļauj drausmīgu kļūdu. Taču viņš nespēj pakustēties.
Lidmašīnas pārlidoja tik zemu, ka Sabļins, šķiet, saskatīja pilotu sejas. Divi vīri katrā kabīnē.
Bet tagad lidmašīnas jau ir projām, un arī šaušana norimusi.
- Vai tas ir viss...? - iejautājas Maksimenko, bet tad kuģa pakaļgalā norīb briesmīgs sprādziens.
Šoreiz tas ir tik spēcīgs, ka Sabļins nogāžas uz grīdas.
- Tā bija bumba! - kliedz Maksimenko. - Biedri kapteini, viņi mūs bombardē!
No miglas iznirst vēl vairākas lidmašīnas un šauj ar lielgabaliem pa Storoževoj korpusu, un kuģis pēc katra trieciena nodreb kā nāvīgi ievainots dzīvnieks.
Kuģis pēkšņi sāk griezties pa kreisi. Solovjovs cīnās ar stūres ratu, bet tas viņam neklausa.
Sabļins pieslienas kājās. - Atgriezies uz kursa! - viņš uzbļauj.
- Nevaru! - atbild Solovjovs. - Laikam stūre iestrēgusi.
- Biedri kapteini, mums jāapstājas un jāpadodas, kamēr nav par vēlu! - vaimanā Maksimenko. - Mēs visi iesim bojā!
- Neviens neiet bojā! - atkliedz Sabļins un pasniedzas pēc rācijas, bet tajā brīdī kuģa pakaļgalā trāpa 250 kilogramus smaga bumba ar lāzera vadību, atsviežot kuģi divdesmit metrus no kursa.
APAKŠĒJIE KLĀJI
Gindins un pārējie sonāra nodalījumā ieslodzītie var saost dūmu smaku, kas ieplūst no ventilatoriem. Līdz ar lielgabalu šāviņiem kuģis ir pārcietis arī vismaz divus netiešu bumbu triecienus pakaļgala apvidū.
Pēkšņi kuģis pagriežas pa kreisi un neizlīdzina gaitu. Laikam bojāts stūres mehānisms. Tagad viņi ir kļuvuši par vieglu mērķi.
Neviens vairs nešaubās, ka ziņa par dumpi nonākusi līdz Kremlim, un ir dota pavēle atrast Storoževoj un nogremdēt to jūras dibenā kopā ar visu komandu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
