Londonas grāmatu tirgū pulcējas izdevēji, literārie aģenti, rakstnieki un citi nozares profesionāļi no kopā 130 valstīm, lai trīs dienu laikā izdzertu simtiem litru kafijas, uzzinātu par jaunumiem savā lauciņā, bet galvenais – dibinātu jaunas kontaktus, slēgtu līgumus un pārdotu autortiesības. Tā nav Ķīpsala, kur katrs interesents nāk un samet somā jaunākos izdevumus vai gausi pārcilā lietotus Blaumaņa kopotos rakstus. Londonas grāmatu tirgus strādā kā lielformāta biznesa tikšanās, kuras mērķis – ilgtermiņa sadarbības iespējas ar citzemju izdevējiem.
Ienākot pa galveno ieeju, pirmos, protams, pamana lielos un bagātos – "Penguin Random House", "Faber & Faber", Francijas paviljonu. Bet tālāk redzams, ka plašajā izstāžu hallē zem "cepelīna jumta" cieši viena otrai blakus saliktas visdažādāko valstu un apgādu "būdiņas". Cilvēki nepārtraukti burzmējas, un sākumā ir grūti orientēties, jo visapkārt – valodu un zīmolu jūklis. Tomēr pie tā drīz nākas pierast.
Katrā stendā izlikti galdiņi, pie kuriem visas intensīvās darba dienas laikā norit sarunas par grāmatu saturu, metieniem, kritiku, noformējumu, autoriem un naudām. Kopā tirgu apmeklē aptuveni 25 000 cilvēku, arī Latvijas delegācija šogad ir sevišķi kuplā skaitā – vairāk nekā 30 cilvēku, un, iespējams, svētīgāko darbu no Latvijas veic tieši literārie aģenti, Vilis Kasims un Žanete Vēvere-Paskvalīni.
Viņu uzdevums ir šajā īsajā laika sprīdī piesaistīt un pārliecināt izdevējus, ka viņiem savā paspārnē jāņem tieši Latvijas grāmatas. Kasims atklāj, ka līdz 2018. gadam esot solīts izdot 30 tulkotas latviešu grāmatas, turklāt tulkojumu izdošanai atvēlēts nepieredzēti liels līdzekļu daudzums. Braucot uz grāmatu tirgu, bija zināms, ka noslēgti līgumi par vairāk nekā desmit grāmatām. Pēc tirgus šim skaitlim vajadzētu vismaz dubultoties.
Vai igauņi to dara labāk?
Par Latviju tirgus apmeklētājiem vēsta ne tikai literārie aģenti. Nozīmīga Latvijas klātbūtnes daļa ir atpazīstamības kampaņa, kas paredz – latvieši ir introverta nācija.
Pienākot pie Latvijas stenda, kampaņas atribūti izceļas – pie grāmatu plaukta stāv pelēkzilos toņos ieturēts Baltijas jūras plakāts un melni mētelīši ar latviešu autoru citātiem uz muguras. Katram interesentam tiek piedāvāta iespēja uzņemt "anti-selfiju", proti, ar muguru nostāties pret kameru un nofotografēties kā īstam introvertam – veroties sāļajā jūras plašumā.
Kad kampaņa tika izziņota, to vērtēja pretrunīgi. Līdz pat tirgus pirmajai dienai nebija īsti skaidrs – vai ideja atmaksāsies, vai cilvēki sapratīs, vai tas ir labākais, ar ko sevi varam pasniegt. Varbūt tas ir mēģinājums panākt, lai latviešus vairāk asociē ar ziemeļniekiem? Bet tādā gadījumā tas ir sava veida plaģiāts, jo igauņi un somi jau izsenis iemantojuši reputāciju kā kautrīgi, klusi un noslēgti.
Tomēr, kā skaidro kampaņas radošā direktore Una Rozenbauma, izvēle pozicionēt latviešus kā introvertus šķitusi loģiska. "Rietumos sagaida, ka autori par saviem darbiem runās ekspresīvi, izklaidējot publiku. Latvieši tā vienkārši nedara," viņa stāsta. Tādējādi kampaņas motivācija bijusi "uzlikt kārtis uz galda, lūk, šādi mēs esam". Citiem vārdiem, bijia svarīgi neizlikties un atbruņot ar atklātību.
Vērojot cilvēku interesi, kas reizumis mijas ar mulsumu, ar prieku jāsecina, ka sākotnējā skepse ir atspēkota. Lai arī gadās tādi, kas neuzskata, ka latvieši ir iekšupvērsti, cilvēku atsaucība tirgū ir ievērojama, daudzi augstu novērtē kampaņas vizuālo tēlu, izvēlētās teksta rindas un iespēju iejusties introverta ādā.
Kampaņas rīkotājas pārsvarā uzturas pie latviešu stenda, aicinot garāmgājējus fotografēties vai filmēties. Savukārt tiem, kas nav konstanti piesaistīti kādam stendam, ir iespēja apmeklēt kādu no daudzajiem un tematiski raibajiem pasākumiem. Ik pēc pāris minūtēm norisinās intervijas ar autoriem, diskusijas par tulkošanu, semināri par radošumu, par grafisko romānu nākotni, sava produkta popularizēšanu sociālajos tīklos un tā tālāk. Dažos no šiem pasākumiem izskan arī Baltijas valstu vārds.
Latvijas mazās uzvaras
Viens no šādiem pasākumiem ir arī patīkamākais Londonas Grāmatu tirgus pārsteigums – sarīkojuma noslēdzošajā dienā, 16. martā, paziņo atlasē "New Voices from Europe" iekļuvušos Eiropas autorus. Viens no tiem ir latviešu dzejnieks Arvis Viguls, kurš sakritības dēļ ir vienīgais klātesošais no desmit sarakstā tikušajiem autoriem.
Nokļūšana atlasē gan nav īsti balva vai prēmija, kā to arī uzsvēra literāro organizāciju tīkla "Literature Across Frontiers" direktore Aleksandra Buhlere. Tā ir publiski izteikta oficiāla atzinība, kas pausta ar mērķi sekmēt attiecīgo autoru atpazīstamību un viņu grāmatu tulkošanu.
Viguls atklāj, ka par to, ka tikšot nosaukts, jau uzzinājis pirms dažām nedēļām, jo nokļūšana sarakstā nozīmē arī visu autoru došanos kopīgā braucienā uz Barselonas "Kosmopolis" literāro festivālu, un tam nepieciešams gatavoties jau laikus. "Protams, man ir liels prieks. Paldies tiem cilvēkiem, kas mani ir nominējuši. Jo, cik zinu, notika atlase no kādiem divdesmit vai divdesmit pieciem autoriem, kurus iesaka festivāli un orgranizācijas," stāsta dzejnieks.
Tās pašas dienas vakarā Viguls piedalās dzejas lasījumā, kas rīkots kā sava veida grāmatu tirgus satelītpasākums. Lasījums arī ir galvenais iemesls, kādēļ Vigulam sanāk būt klāt paziņojuma izskanēšanas brīdi. Jāpiebilst gan, ka Britu salās viņš bijis jau kopš marta pirmās puses, jo kopā ar latviešiem Arti Ostupu, Madaru Gruntmani, Semjonu Haņinu un ārzemju literātiem piedalās atdzejas darbnīcā, tādējādi palīdzēdams tapt latviešu literatūras tulkojumiem.
Iespējas un izaicinājumi
Tulkojumi ir arī galvenais taustāmais rezultāts dalībai grāmatu tirgū. Tomēr līdz šim latviešu literatūras tulkojumi angļu valodā bijuši salīdzinoši maz.
Lai arī turpmāko dažu gadu laikā plānots ārzemēs izdot vairāk tulkojumu nekā jebkad iepriekš, joprojām nav novērojama stabila tulkojumu nodrošināšanas sistēma. Agrāk tas bijis naudas trūkuma dēļ, taču uz simtgadi valsts tulkojumiem līdzekļus piešķīrusi. Tādēļ šobrīd viss ir Latvijas literatūras nozares profesionāļu rokās. Šeit īpašas uzslavas un apbrīnu nopelna Latvijas dalības Londonas grāmatu tirgū projektu vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas pārstāve Juta Pīrāga. Tāpat kā aģenti, viņas visu Londonas Grāmatu tirgus laiku pavada sarunās, kas nākotnē, cerams, palīdzēs materializēties latviešu grāmatu tulkojumiem.
Taču, lai ieinteresētu potenciālos izdevējus, nepieciešams kopīgs darbs ilgtermiņā, un ne tikai jau minētie aģenti, ne tikai Inga vai Juta, bet visi iesaistītie, paši tulkotāji, redaktori un rakstnieki ir atbildīgi par mūsu literatūras tēla pievilcību. Tādēļ patīkami redzēt, kā rakstnieki gan piedalās dažādos sarīkojumos, gan arī – vienkārši ir procesa daļa. Igaunijas stendā uz mirkli parādās Kivirehks, Lietuvas stendā pie savām grāmatām nostājas Sabaļauskaite. Pie Latvijas – introverta mētelītī fotografējas Bankovskis, pastaigājas Zebris, Ikstena domīgi vēro notiekošo un smaida.
Šobrīd rādās, ka lielākais potenciāls iekarot ārzemju tirgu ir trim latviešu literatūras grupām. Pirmkārt, tā ir vēsturisko romānu sērija "Mēs. Latvija, XX gadsimts". Otrkārt, literatūra bērniem un, treškārt, dzeja. Par dzeju vairāki Latvijas pārstāvji pauda izbrīnu. Mēs jau paši labi zinām, ka mūsu dzeja spēcīga, bet reti kurš būtu gaidījis, ka par to interesēsies ārvalstu izdevēji. Tomēr interese ir, un īpaši priecē, piemēram, drīzumā gaidāmā Baltijas dzejas antoloģija, arī Krišjāņa Zeļģa krājums tulkojumā un tekstgrupas "Orbīta" izlase.
Savukārt par vēsturisko romānu sēriju grāmatu tirgū notika diskusija "Māksla kā vēstures pārvērtēšana un pārvarēšana", kurā piedalījās Nora Ikstena, Osvalds Zebris, Pauls Bankovskis. Diskusijā izskanēja cerība, ka latviešu vēsturiskais romāns varētu kļūt kas līdzīgs skandināvu detektīvam (popularitātes ziņā). Redzot, cik diskusija apmeklēta, kā arī zinot, ka daži no romāniem jau atraduši izdevējus, par laimi jāsaka – šī ambīcija varbūt nemaz nav tik pārspīlēta.
Simtgadi gaidot – kas jāiemācās
Pēc tirgus noslēguma tiešām šķiet, ka ambīcijām ir pamats. Kā atzīst Latvijas vēstniece Londonā Baiba Braže, Londonas Grāmatu tirgū "visas trīs Baltijas valstis bija labi redzamas. Mārketings ir nostrādājis, mūsu vārds ir pamanāms". To atzīst arī vietējie žurnālisti, izdevēji un rakstnieki. "Visi ir apmierināti, ir jaunas sadarbības iespējas. Tas ir grūtāk izmērāms, tāpēc par to īpaši liels prieks." Tomēr ir arī kļūdas, ko līdz simtgadei vajag novērst.
Šķiet, galvenais, kas jāiemācās 2018. gada Latvijas, Igaunijas un Lietuvas delegācijām, ir savstarpējā sadarbība. Jau vairāki žurnālisti, tāpat kā Latvijas vēstniece, izcēla faktu, ka Baltijas valstu stendi dizaina ziņā ir uzkrītoši atšķirīgi. Latvija – stilizēts koka grāmatuplaukts, Igaunija – "melnā kaste", Lietuva – baltas, atturīgas figūras. "Ļoti būtiski būtu vienoties par kopīgu stendu dizainu. Lai vizuāli ir sajūta, ka ir savstarpēja koordinācija," sacīja vēstniece.
Taču vienotības trūkums dizainā vēl nebūtu tik traki. Iespēja sadarboties tika laista garām arī pasākumos, kas gan drīzāk varētu būt problēma sadarbībā ar paša "London Book Fair" organizatoriem. Baltijas valstis rīkoja kopā deviņus pasākumus (viens no tiem norisinājās divreiz, no sākuma – Velsā, pēc tam – Londonā), bet tikai vienā bija pārstāvji no visām trim zemēm. Skaidrs, katrs vēlas "izbīdīt" savējos, parādīt savu valsti, protams, katrai valstij ir svarīgi izcelt tieši savus rakstniekus. Bet vai tomēr nav tā, ka kopīgiem spēkiem iepsējams panākt vairāk?
Tāpat vēlams, lai 2018. gadā būtu veiksmīgāk saplānots pats pasākumu grafiks. Piemēram, var diezgan droši pieņemt, ka Arņa Balčus fotoalbuma prezentācijas pasākumam un dzejas lasījumam "Poetry Connections" ir vairāk vai mazāk līdzīga mērķauditorija, taču abi sarīkojumi norisinās dažādos pilsētas galos, un sākuma laiks abiem ir ar pusotras stundas nobīdi. Respektīvi, nav iespējams abus pasākumus apmeklēt pilnvērtīgi, ir jāizvēlas viens.
Būt tirgus fokusā nozīmē ne tikai lielāku stendu, bet arī vairāk pasākumu un lielāku žurnālistu interesi, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi nodemonstrēt spēju sadarboties.
Baltijas valstu delegāciju pieņemšanā vienu dienu pirms grāmatu tirgus atklāšanas vēstniece Baiba Braže, uzrunājot Apvienotās Karalistes pārstāvjus, sacīja: "Mūsu valoda ir jūsu valoda. Mūsu brīvība ir jūsu brīvība. Mūsu nākotne ir jūsu nākotne". Spriežot pēc izdevēju un apmeklētāju intereses, briti tam piekrīt. Cerēsim, ka to pašu viens otram spēj teikt arī paši Baltijas valstu pārstāvji.
