Ēriha Marijas Remarka (1898 – 1970) vārds komentārus neprasa. Darbi “Trīs draugi”, “Triumfa arka”, “Laiks dzīvot un laiks mirt”, “Rietumu frontē bez pārmaiņām” u.c. ir slaveni gan visā pasaulē, gan arī šeit Latvijā.
Jaunajā apgāda “Jumava” izdotajā grāmatā iekļauti divi Ē. M. Remarka agrīnie romāni “Sapņu būda” un “Debesīm nav lutekļu”.

Romānā “Sapņu būda” (Die Traumbude) tiek atklāts Ē. M. Remarka darbiem raksturīgās cilvēku savstarpējās attiecības — gleznotāja Friča Šramma, viņa mirušās mīļotās Lū, jaunā mūziķa Ernesta Vintera un viņa apgarotās līgavas Elizabetes dramatiskie likteņi, kas savijas sapņu būdā — mākslinieka romantiskajā mājoklī, kur top mākslas darbi, skan mūzika un raisās pārdomas par mīlestību, draudzību, sāpēm un laimi. Nozīmīgs šis darbs ir viena iemesla dēļ – tas ļauj rekonstruēt rakstnieka agrās jaunības vidi.

Romāna “Debesīm nav lutekļu” (Der Himmel kennt keine Gűnstlinge) varoņi pieder “zudušajai paaudzei”. Tomēr Liliāna, kuras dzīves pēdējais cēliens aizrit tuberkulozes sanatorijā, un autobraucējs Klērfeits pilnasinīgi izbauda laimi, ko sniedz mīlestība…

Lieti būtu atgādināt, ka katrā Remarka romānā ir sastopama šāda pāra konstelācija: veselais, kurš mīl slimo; dzīvs palikušais, kurš zaudē tuvāko (kritušo); draugs – draugs; vīrietis – sieviete. Cik lielā mērā Remarka kā rakstnieka pašdefinēšanās identificējama ar zaudētā drauga uzskatiem, detaļās nav noskaidrojams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!