Grāmatizdevējiem kopoto rakstu izdošana – neiespējamā misija  (4)

Pērn pabeigts izdot Ainas Zemdegas un Leonīda Breikša rakstus, bet pārtrūkusi Kārļa Skalbes "Mūža rakstu" izdošana. Maijā klajā nāks Zigmunda Skujiņa "Kopotu rakstu" 10. sējums. Tapšanas procesā arī Edvarta Virzas Raksti. ("Zinātne"), Anšlava Eglīša Raksti. ("Jumava"), Elzas Ķezberes. Raksti. ("Valters un Rapa"), kā arī Gunara Janovska Raksti. ("Elpa").

Filoloģijas zinātņu doktors, asociētais profesors Viesturs Vecgrāvis laikrakstam uzsver: "Šobrīd nevar būt runas par normālām kopotu rakstu izdošanas tradīcijām. Naudas trūkuma dēļ pašlaik ir apsīkusi Kārļa Skalbes "Mūža rakstu" izdošana. Un tas notiek ar tautā ļoti populāra dzejnieka rakstiem! Kopotiem rakstiem ir liela kultūrvēsturiska nozīme. Pēc gadiem desmit vai divdesmit katram interesentam būs iespēja bez liekas piepūles, nesēžot muzejos un arhīvos, iepazīt rakstnieku universāli, nevis tikai fragmentāri. Tiem ir ilglaicīga nozīme visā kultūras konteksta kopumā."

Apgāds "Valters un Rapa" nule kā pabeidzis Leonīda Breikša rakstu "Dzīve un darbi" (pieci sējumi) izdošanu. Apgāda valdes locekle Iveta Kondrāte atzīst, ka raksti tapuši ilgi un sāpīgi. Pirmos divus sējumus 1997. un 1998. gadā izdevis apgāds "Enigma", kas vairs nepastāv. "Kopoti raksti vairākumā gadījumu nav tirgus prece, un naudiņa par tiem atgriežas lēni. VKKF uzņēmās sponsorēt 3. un 4. sējumu, bet piekto – izdodiet, kā protat! Par laimi, finansēšanu uzņēmās Kanādas studentu korporācija "Fraternitas Latviensis", kuras goda biedrs bija Leonīds Breikšs," "Latvijas Avīzei" stāsta Kondrāte.

Par Leonīda Breikša rakstu izdošanu jāpateicas viņa ieslodzījuma biedram Mārtiņam Bisteram, kurš 1942. gadā pārsūtīšanas laikā no Astrahaņas uz Saratovas cietumu atradies vienā vagonā ar dzejnieku. "Norunājām, kad atgriezīsimies mājās, izdosim viņa kopotus rakstus, papildinātus ar notikumiem lēģeros. Atgriezos tikai es un uzskatīju to par svētu pienākumu Dieva un Leonīda priekšā," stāsta M. Bisters.

Savukārt trimdas literātes Ainas Zemdegas (1924 – 2006) "Rakstus" Latvijā izdevis viņas dzīvesbiedrs ārsts Pāvils Vasariņš. Tajos iekļautas trimdas un Latvijas literātu apceres, recenzijas, Ainas Zemdegas dzeja un proza, kā arī literatūrzinātnieku vērtējumi. Raksti iznāca apgādā "Nordik" no 2008. līdz 2011. gadam par Zemdegas dzīvesbiedra Pāvila Vasariņa un VKKF piešķirtajiem līdzekļiem.

Stāsta "Nordik" reklāmas un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Jākobsone: "Padomju laikā pēc kopotiem rakstiem stāvēja rindā, tagad lielākoties pērk ātri lasāmas un īslaicīgi lietojamas grāmatas – ceļvežus, kriminālromānus, dāmu romānus. Kopoti raksti, kuriem nav papildu finansējuma, izdevējiem sagādā lielus zaudējumus. Rakstu izdošana (R. Ezeras darbi 3 sējumos, I. Ziedoņa "Raksti" 12 sējumos, Knuta Skujenieka "Raksti" 8 grāmatās), – tas ir kultūrmisijas darbs."

Apgāds "Mansards" maijā laidīs klajā desmito Zigmunda Skujiņa rakstu sējumu. Iecerēti vēl divi, un apgāda vadītājs Jānis Oga tic, ka tos izdos. Viņš personīgi ir ļoti pateicīgs rakstniekam. "Rakstus atbalsta VKKF, bet ne pilnā apjomā. Bet tā summa ir nepieciešamais līdzfinansējums, jo šodien nevienam nevar prasīt, lai grāmatnīcās pirktu rakstus. Lielāka cerība ir bibliotēkas un skolu bibliotēkas, kur rakstiem būtu jābūt."

Arno Jundze, VKKF Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs, domā, ka trūkst valsts politikas akadēmisko rakstu izdošanā: "Ja valstij vispār ir kaut kas šajā jomā jāatbalsta, tad tie būtu kopoti raksti, jo tiem ir pievienotā vērtība – ikviens skolēns, students un interesents bibliotēkā var tos pētīt. Nav jāiet uz muzeju, arhīvu burties pa oriģināliem, kas bieži vien ir trausli, sabirzuši, svešās valodās rakstīti. Mums ir literatūras zinātne, rakstniecības muzejs, bet nav saimnieka pār nozari, kurš stratēģiski izdomātu, kas Latvijai vajadzīgs. Nav arī pareizi, ja kāds mēģina izdot kopotus rakstus, cerot tikai uz VKKF atbalstu, jo tas nedrīkst būt vienīgais finansējuma avots. Ir taču jābūt kādai valsts institūcijai, kas rūpējas par atbalstu pētniecībai. Pēdējā konkursā mazliet atbalstījām Anšlava Eglīša un Edvarta Virzas rakstu izdošanu un stipendiju E. Virzas daiļrades tālākpētīšanai piešķīrām literatūrzinātniecei Andai Kubuliņai."

"Kopotiem rakstiem gluži nolasīti ir pirmie sējumi," laikrakstam stāsta Rīgas Centrālās bibliotēkas pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Īrisa Arāja. "Pēdējie, kur ievietota publicistika, sarakste, zinātnieku komentāri, – lasītājus interesē mazāk. No nesen izdotiem kopotiem rakstiem ļoti pieprasīti ir Ojāra Vācieša, Knuta Skujenieka, Gunara Janovska un Kārļa Skalbes rakstu pirmie sējumi, Ārijas Elksnes raksti."

"Pagājušā gadsimta vidū izdotie Andreja Upīša kopotie raksti ir galīgi "nolasīti", to pirmie sējumi vispār vairs nav atrodami. Tāpat Viļa Lāča rakstu pirmie sējumi. Žaņa Grīvas kopotu rakstu pirmie četri sējumi pazuduši no aprites, tiem bijis ļoti daudz lasītāju. Skolēni, skolas programmu rosināti, lasa Blaumaņa, Aspazijas, Raiņa kopotus rakstus. Raiņa pēdējie kopoti raksti ir jau nodiluši. Bibliotēkas budžetā ir nauda tikai jaunizdotu kopotu rakstu iegādei. Vecos, nodilušos sējumus atjaunojam saviem spēkiem – pieņemam dāvinājumus, ir grāmatu apmaiņas fonds. Sevišķi vajadzētu Andreja Upīša kopotu rakstu pirmos sējumus," pauž bibliotekāre.