Grāmata ir uzrakstīta izcili vīrišķīgā stilā: īsi, aprauti teikumi, lakoniskas frāzes. Faktu sērijas, no kuriem daudzi nāk no autora personiskās pieredzes - Saviano pats gan pieteicies darbā mafijas kontrolētos uzņēmumos, gan pats dzīvojis bandu karu plosītos Neapoles kvartālos, gan draudzējas ar noziedzīgo "ģimeņu" locekļiem. Stils atgādina mūsu pašu Andra Grūtupa grāmatu stilu: noslīpēts naratīvs ar drāmas elementiem, taču autors ne brīdi nezaudē objektivitāti. Spēcīgas emocijas, bet ne banāla moralizēšana. Šādas "vīrišķīga" stila grāmatas nevienā kultūrā nav daudzas (it sevišķi jau Latvijā), tāpēc arī sievietēm būs interesanti lasīt, "kādā veidā domā vīrieši" .
Nevis piramīda, bet astoņkājis
Saviano ir no Dienviditālijas, un tas nozīmē, ka viņš ir īstais, kuram rakstīt par itāļu mafiju. Mūsu platuma grādos cilvēkiem ir grūti iztēloties, ko Itālijā nozīmē organizētā noziedzība. Stingri ņemot, pasaulē pazīstamais vārds "mafija" nemaz neapzīmē konkrētu grupējumu - visizplatītākā definīcija ir tāda, ka ar to tiek domāts Sicīlijas grupējums Cosa Nostra ("Mūsu lieta" ). Taču faktiski visos Dienviditālijas reģionos ir savi grupējumi, cits par citu stiprāki, un pats lielākais un bīstamākais ir Neapoles Camorra, ko Saviano virsrakstā ir pārveidojis par Gomoru. Bet tikai virsrakstā; stāstījumā fakti, uzvārdi, slepkavības un narkotiku darījumi minēti bez nekādiem izskaistinājumiem.
Atšķirībā no Cosa Nostra (kam ir piramidāla struktūra) Camorra ir līdzīga astoņkājim - tai ir daudzi atzari, kas spēj darboties pilnībā patstāvīgi un satvert upurus, piesūcoties tiem un nelaižot vairs tos vaļā. Visus taustekļus satur kopā galva, kas koordinē taustekļu darbību, turklāt, ja tiesībsargājošajām institūcijām izdodas kādu no taustekļiem atcirst nost, tas pārējos neietekmē. Drīzāk bez galvas palikušais tausteklis pats sev pieaudzēs jaunu galvu.
Bandītisms kā dzīves sastāvdaļa
Taču galvenā atšķirība no mums pierastās dzīves Baltijas valstīm un, teiksim, Rietumeiropas vides ir tāda, ka Itālijā organizētā noziedzība ir kultūras sastāvdaļa. Ja mūsu jaunieši brīvo laiku pavada, iesaistoties mūzikā vai ziemas sportu veidos, tad Itālijas dienvidos jaunieši pievienojas mafijai - tā kļūst par viņu otro ģimeni. Itālijas kultūrā mafija ne vienmēr tiek uztverta kā pilnībā nosodāma parādība (ne tā kā naudas izspiešana vai korupcija pie mums). Mafijai faktiski ir sava subkultūra, savas tradīcijas, savs goda kodekss, kurā gluži vai reliģiozas apmātības virsotnē atrodas klusēšanas princips - omertà. (Tas gan netraucē daudziem pieredzējušiem mafijniekiem pat pēc vairāku desmitu gadu noziedzīgās karjeras saprast, kurā pusē viņi vēlas patiesībā būt, un labprātīgi kļūt par pentiti jeb ziņotājiem - atkritējiem. Mafijas goda kodekss ir nesalaužams tikai filmās.)
Jāņem vērā arī, ka Itālija - atšķirībā no egalitārās Skandināvijas vai strauji mainīgās Austrumeiropas - ir sociāli noslāņota valsts (gan ne tik lielā mērā kā Anglija vai Šveice), tāpēc iesaistīšanās mafijas struktūrās daudzos gadījumos ir vienīgais ceļš ārā no nabadzības un mazizglītotības. Mafijas peļņa nav viegla! Bet, ja jāizvēlas starp darbu mafijas labā vai dzīvības vilkšanu kādā Bazilikatas mazpilsēteles graustā bez cerībām nodibināt ģimeni un nopirkt savu mājiņu, tad izvēle ir skaidra. Turklāt - atšķirībā no banku diktētā brīvā tirgus nenoteiktības un Berluskoni valdības apšaubāmajiem iekšpolitiskajiem manevriem - saistība ar mafijas struktūrām spēj vismaz zināmu stabilitātes sajūtu, pat ja tā ir apvienota ar bailēm.
Dzīve kļūst par literatūru
Grāmata "Gomora" pārsteidz ar tajā ietverto detaļu bagātību, precizitāti un visaptverošo izpratni. Pirmkārt, autors ieskicē noziedzības teritorijas psiholoģisko pamatu - baiļu kombināciju ar naudas vilinājumu un tieksmi piederēt spēcīgai organizācijai. Otrkārt, kas ir ne mazāk svarīgi, grāmatā parādīts organizētās noziedzības ekonomiskais pamats. Mūsdienās vairs nenotiek banāla naudas izspiešana no sīkuzņēmējiem; tās vietā tirgotājs tiek apgādāts ar jaunākajām sezonas precēm (kuras nāk tiešā ceļā no Camorrai piederošajām nelegālajām šūšanas darbnīcām), tirgotājam tiek piedāvātas atlaides un izdevīgāka faktoringa finansēšana, nekā to grib darīt bankas. Daudzi no šīs grāmatas lasītājiem pat nenojauš, ka, braukdami uz Itālijas kūrortiem, viņi patiesībā ir apmetušies mafijai piederošās viesnīcās, ēduši mafijas apgādātos un aizsargātos restorānos, pirkuši un veduši mājās mafijas ražotus, piegādātus un finansētus apavus... Šī grāmata ļauj ieskatīties īstajā Itālijā - tajā, kas netiek rādīta tūristiem un ko jūs citādi neredzēsiet. Tā ir Itālija, kurā sievietes var vadīt mafijas grupējumus. Kur no nāves nebaidās, bet vēlas, lai mirtu ar cieņu - tas ir, nevis no plaušu karsoņa, bet no uzpirkta slepkavas lodēm. Kur policija, mafija un Berluskoni valdība tiek uzlūkota ar vienlīdz lielu neuzticību.
"Gomora" viennozīmīgi ir pašlaik pasaulē visvairāk drukātā grāmata, kas nākusi no itāļu autoru kustības, kura pazīstama kā jaunā itāļu epika - pamatīgi nostrādāti, faktiem bagāti, dzīves pilni romāni, kas daļēji vai pilnībā ietver patiesus notikumus. Tāpēc vēl jo aizraujošāk šķiet tas, ka autoram Roberto Saviano grāmatas rakstīšanas laikā bija tikai 26 gadi - un nē, viņš nav profesionāls noziedznieks (kā brīžiem varētu no grāmatas noprast), bet gan žurnālists, kas strādājis vadošajiem Itālijas laikrakstiem L'Espresso un La Repubblica, kā arī daudziem žurnāliem.
Protams, ka Saviano saņēma draudus no vairākiem Camorras taustekļiem - atzariem uzreiz (un draudi nav atsaukti līdz pat šai dienai), taču bandīti drīz vien izdomāja, kā pelnīt uz Saviano rēķina. Kad pēc grāmatas motīviem tika uzņemta kritiķu slavēta filma (tikusi izrādīta arī Latvijā), Camorra sāka iespiest nelegālos DVD un Blu-Ray diskus, lai melnajā tirgū pelnītu ar filmu, kurā... pati tiek atmaskota.