Dzejas dienas 2010 noslēgsies klubā "Hamlets", Jāņa sētā 5, Rīgā ar pasākumu "Klasisks dzejas vakars", ko jau vairākus gadus rīko dzejniece Liāna Langa. Aicinājām viņu uz īsu ekspresinterviju par dzejas un Dzejas dienu nozīmi viņas izpratnē.

Kas tev liek dzejot?

Likt neviens neliek, patiešām. Pati to daru no brīvas gribas, bez spaidiem. Bet, ja nopietni, man patīk atrasties jēdzieniskās brāzmās, ko spēj izraisīt valoda, kad meklējam tajā jaunas iespējas. Tad man ir interesanti gan ar sevi, gan pasauli. Domāju, ka mēs redzam un spējam uztvert tikai ļoti mazu realitātes daļu, bet valoda to caurumu mucā, caur kuru lūkojamies, spēj padarīt lielāku. Poētiskais process vienlaikus ir gan izzināšana, gan pašizziņa. Pēdējā laikā par tiem dzejoļiem, kas mani uzrunā, domāju kā par tādām valodiskām hologrammām, kurās katrs vārds spēj un arīdzan atspoguļo visus pārējos.

Ko dzejai pie mums šodien darīt, ko tā labu dara? Kam tā vajadzīga?

Meklētājiem un domātājiem neatkarīgi no profesijas, maka biezuma un vecuma. Tiem, kam no malas grūti kaut ko iestāstīt, kam patīk domāt pašiem, ļoti subjektīvi izjust, pārdzīvot un saprast šo patiešām dīvaino parādību - cilvēka dzīvi.

Vai ir vērts rīkot Dzejas dienas? Vienā ziņā - padomju palieka, 
profesiju cildināšana. Un vai "dzejnieks" maz ir profesija?

Man šķiet, beidzot vajag atslābt un nedomāt par padomju paliekām, bet uztvert Dzejas dienas kā lokālu dzejas festivālu, kādi notiek katrā sevi cienošā valstī. Tad publikai īsā laika posmā ir iespēja satikt daudz dzejnieku un dzirdēt svaigu dzeju. Būt dzejniekam - tas drīzāk ir liktenis. Kurš, starp citu, var nebūt liktenis visas dzīves garumā. Piemēru varētu būt daudz.

Vai vajadzīga Dzejas dienu balva?

Protams. Atzinības paušana, manuprāt, ir tāda civilizēta goda parādīšana tiem, kas spējuši sasniegt virsotnes savā profesijā.

Kas šogad ir tavas Dzejas dienas? (Kas būs Klasiskā dzejas vakarā, kur pati būsi, ko šoreiz darīsi, ko gribēsi dzirdēt, redzēt, ko sagaidi?

Klasiskā dzejas vakarā 18. septembrī plkst. 19.00 klubā "Hamlets" klausīsimies Ingas Ābeles eseju par dzejas nozīmi, atvērsim Rūtas Mežavilkas jauno krājumu "Dz." un manas "Vilkogas" kopā ar mūziķiem, Kārlis Vērdiņš rīkos piemiņas brīdi Gunaram Saliņam, un pasniegsim jaunā literatūras žurnāla "Latvju Teksti" Dzejas balvu. Par to žurnāla redakcija pateicas Štokenbergu ģimenei, jo balvas fondu veido viņu ziedojums.