Trešdien, 13. janvārī aprit 140. gadi kopš dzimis latviešu rakstnieks, dzejnieks un politiķis Jānis Akuraters (1876 – 1937) – spožs literāts un Latvijas vēsturē nozīmīgs sabiedriskais darbinieks.
"Jānis Akuraters ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta sākuma simbolistiem, kurš ar savu dzejnieka nemierīgo, vētraino temperamentu aizrautīgi niris dekadences visdziļākajās un tumšākajās dzelmēs: galējā individuālismā, kuru rotā izredzētības un vientulības ērkšķainais vainags, raksturo nicinājums pret pūļa cilvēku, viņam nav svešs arī dēmonisms un neprāta kults kā izaicinājums ikdienas cilvēkam, pilsonim," - par Akurāteru raksta Janīna Kursīte.
Jānis Akuraters bija arī pārliecināts jaunās mākslas piekritējs.
Akurateru bija ietekmējušas Nīčes idejas: "Mākslas darbi, kuros ietverts jo vairāk augoša spēka, atstās mūsu dvēselēs dziļākas pēdas, sakarsēs mūsu ilgas uz uzvaru. Cilvēka sapņi tak vienmēr būs uzvara un atsvabināšanās, un vai tam, kam šo sapņu nava...".
Akuratera laikabiedrs, dzejnieks Vilis Cedriņš cildināja viņu, rakstīdams: "Maz ir tādu cilvēku, kas tā liesmojuši par savas tautas nacionāliem ideāliem, kā to ir darījis Jānis Akuraters. Viņa degšana ir kā tempļa uguns un brīžam kā zvaigžņu gaisma."
Sapņotājs un romantiķis - arī tā parasti raksturo Jāni Akurateru. Viņa romantisms ir ilgu un sapņu pasaule kā pretstats ikdienas dzīvei, kā protests dzīves pieticībai, jo arvien taču - "Lielāks kā dzīve ir dzīves sapnis"... Jānis Akuraters bija pilns ar jaunā pavasara vējiem un laikmeta noskaņām.
Jaukas pārrunas ar draugiem, daiļums dzejā un dzīvē, mirklis vīna baudā, lauku ainavas klusā burvība, tad steiga, nemiers, trauksmaina tieksme uz ceļojumiem, alkas pēc jaunā un tālā iezīmēja Akurateram to, kas, viņam varbūt bija vismīļāks, ko viņš meklēja un atrada pasaulē, cilvēkos, sev radniecīgās dvēselēs.
Dzejnieka dzimšanas dienas pasākums šogad nenotiks viņa memoriālajā muzejā, kas šobrīd atrodas restaurācijā. Dzejnieka cienītāji un interesenti jubilejā pulcēsies netālu esošajā O. Vācieša muzejā (O. Vācieša iela 19), kur 13. janvārī plkst. 18.00 būs sarīkojums „Dzejas dārzs - dzīvības dārzs". Pasākumā skanēs Jāņa Akuratera dzeja un Emīla Dārziņa solodziesmas, ļaujot klausītājiem sajust abu mākslinieku tēmu, motīvu intonāciju tuvību un sasaukšanos, (lai arī neviena no komponista dziesmām nav tapusi ar Akuratera tekstu).
Pasākumā piedalīsies aktieris Gundars Grasbergs, solisti Ieva Parša un Miervalids Jenčs un pianists Gints Bērziņš.
Kā stāsta J. Akurātera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa, dzejnieks mīlēja mūziku, var pat teikt, ka viņš to dievināja, jo mēdza teikt, ka "mūzika ir reliģijas izskaņa uz āru"... Savulaik Deklamāciju vakaros Pārdaugavā E. Dārziņš esot spēlējis klavieres, kad jaunie dzejnieki, arī Jānis Akuraters lasījuši dzeju. Atceroties Emīlu Dārziņu viņa traģiskās aiziešanas 10. gadadienā, Akuraters aicinājis pulcēties domubiedrus Dārziņa atdusas vietā Mārtiņa kapos, lai klusā piemiņā katrs noliktu sarkanu rozi... Šī tradīcija turpinās, arī pagājušā gada novembrī Emīla Dāŗziņa 140 gadu atcerē uz viņa kapa sveču gaismā liesmoja sārtas rozes.
Jānis Akuraters bija viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem, Tautas padomes dibināšanas sēdes 1918. gada 17. novembrī un Latvijas valsts dibināšanas akta 1918. gada 18. novembrī dalībniekiem. Bijis latviešu strēlnieks, piedalījies Ziemassvētku kaujās. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija Mākslas departamenta un Radiofona direktors. Ar Jāņa Akuratera kā Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja rīkojumu 1919. gada 23. septembrī dibināts Latvijas Nacionālais teātris. Jānis Akuraters ir pirmais (1937. gads) Tēvzemes balvas literatūrā saņēmējs. Rakstījis dzeju, prozu, dramaturģiju, kā arī darbojies publicistikā.
Restaurētās Jāņa Akuratera mājas atklāšana plānota 2016. gada rudenī - tā turpinot dzejnieka 140. jubilejas gada programmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
