Romāna centrā ir bijušais nacistu virsnieks Maksimilians Aue, kurš pēc kara ir kļuvis par mežģīņu rūpnīcas vadītāju un vidusšķiras ģimenes pārstāvi Francijā. Būdams intelektuālis, kas labprāt gremdējas filozofijā, literatūrā un klasiskajā mūzikā, viņš sevī iemieso arī aukstasinīgu slepkavu un perfektu birokrātu. Romānā “Labvēlīgās” no šī cilvēka skatpunkta satriecoši precīzās detaļās var skatīt Otrā pasaules kara šausmas un ainas no nacistu veiktā ebreju genocīda. Spēcīgs, episks un lasītāju morāli izaicinošs vēstījums, kurā cilvēces daba atspoguļota tik skaudri un precīzi, ka ir grūti no tā novērsties.
Kritiķu vērtējums
Ilmārs Šlāpins par Denu Dimiņu:
"Titānisks un aizrautīgs darbs, ko šajā grāmatā ieguldījis autors, ir vainagojies ar vēl jo pamatīgāku tulkotāja devumu. Milzīgais teksta apjoms, vēsturisku faktu un izdomātu detaļu sajaukums, ārēji vienkāršā, domas plūdumu imitējošā, taču iekšēja sprieguma piepildītā teksta valoda, kas lasītāju aizved no nacistiskās Vācijas ideoloģiskās jaunvalodas līdz fizioloģisku riebumu izraisošām līķu, gļotu, mītu un vīziju ainām, saglabā dabisku “neitralitāti”, ko autors lūdzis tulkotājiem ievērot. Negaidīts, netipisks, nesagatavotu lasītāju samaitājošs un vienlaikus attīrošs, biedējoši atklāts un savā šausmīgumā skaists romāns, ko noteikti ir bijis vērts pārcelt latviešu valodā."
Anda Baklāne par Denu Dimiņu:
"Tulkotājam jāizsaka liela pateicība par šīs grāmatas atvešanu pie Latvijas lasītājiem, jo tas noteikti ir viens no nozīmīgākajiem šīs desmitgades romāniem. Grāmata stāsta par Otrā pasaules kara notikumiem no vācu virsnieka viedokļa. Varētu šķist, ka kara absurdās nežēlības un holokausta traumu temati tik daudz reižu cilāti gan atmiņu stāstos atsedzot upuru ciešanas, gan teoretizējot par varmāku psiholoģiju, ka par to viss jau ir zināms. Tomēr “Labvēlīgās” nav tikai vēl viena variācija par jau zināmo; jau pašā grāmatas sākumā Litels izklāsta dažādos skaidrojumus, kā iespējama šāda sistēmiska, depersonalizēta nežēlība, kā vienkārši, labi, likumpaklausīgi ļautiņi kļūst par masu slepkavām – un tad vairāk nekā 1000 lappušu garumā šī teorija tiek gan pārbaudīta dabā, gan paplašināta ar tik daudzām niansēm, ka iepriekšējie personīgie priekšstati par šo problēmu šķiet nožēlojami shematiski un pavirši. Ja neskaita grāmatas apjomīgumu un milzumu vēsturisko detaļu un terminu, ar kuriem tulkotājam nācies tikt galā, Denam Dimiņam izdevies atveidot arī unikālo ironisko naratīva intonāciju. Piemēram, prātam neaptveramas brutalitātes un iznīcības ainas romānā bieži tiek aprakstītas no administratīva, organizatoriska viedokļa, kas rada viegli traģikomisku noskaņu, tomēr tā nekļūst kariķējoša un groteska.
Austra Gaigala par Denu Dimiņu:
"Romāns, kas, vērtējot pat vairāku gadu šķērsgriezumā, atstājis visspēcīgāko literāro un arī emocionālo pēcgaršu, atmodinot iztēli un zemapziņu, ļaujot tām rosīties savā vaļā kā dienas laikā, tā arī nakts sapņos nedēļām ilgi. Vēstures notikumu izpētes rezultāti saguluši grodā un ārkārtīgi detalizētā, niansēti tulkotā vēstījumā par intelektuāla nacistu virsnieka ikdienas un pienākumu dzīvi Otrā pasaules kara laikā, naturālistiski izzīmētai nāves fizioloģijai kļūstot par personīgo traģēdiju, pretrunu un kompleksu liecinieci. Kara šausmas romānā kļūst mazāk par politisku apsvērumu diktētu, vairāk – cilvēka psiholoģijas determinētu notikumu virkni."
Dens Dimiņš dzimis Āgenskalnā, Pārdaugavā, studējis klasisko filoloģiju un franču valodu Latvijas Universitātē, pēc tam devies apgūt islandiešu valodu Islandes Universitātē Reikjavīkā. Strādājis par pasniedzēju Latvijas Universitātē un Kultūras Akadēmijā, mācījis latīņu, franču un islandiešu valodu. Kādu laiku strādājis arī eirostruktūrās Luksemburgā, no darba brīvajā laikā tulkojot literatūru. Patlaban dzīvo Islandē. Dens Dimiņš tulko no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru un holandiešu valodas.
