Foto: AP/Scanpix/LETA
Amerikāņu literatūras un kultūras žurnāls "The Strand Magazine" publicēs līdz šim neizdotu amerikāņu rakstnieka Ernesta Hemingveja 1956. gadā sarakstītu stāstu "Istaba dārza pusē" ("A Room on the Garden Side"), vēsta "Associated Press".

Stāsta tēmas un motīvi ir raksturīgi Ernesta Hemingveja daiļradei – Parīze, karš, sarunas pie vīna par grāmatām un kara radītajām rētām. Tajā tiek apcerēts, vai parīziešu kulturālais mantojums varēs atkopties no fašisma negoda. Stāstā iekļautas sarunas par Marselu Prustu, Viktoru Igo un Aleksandru Dimā, kā arī tas satur garu izvilkumu franču valodā no Šarla Bodlēra "Ļaunuma puķēm".

"Istaba dārza pusē" darbība norisinās "Ritz" viesnīcā, un notikumus vēsta stāsta galvenais varonis Roberts, kuram ir tāda pati iesauka kā stāsta autoram – Papa. Viņš kopā ar sabiedroto sēžot viesnīcas bārā citē Bodlēru un apspriež "kara netīro dabu". Šis bārs pašam Hemingvejam bija kļuvis ļoti iemīļots, savukārt Hemingvejs un "Ritz" pēc romāna "Un saule lec" nākšanas klajā 1926. gadā kļuva teju par sinonīmiem. "Kad es aizdomājos par dzīvi paradīzē, iztēle allaž mani nogādā Parīzes "Ritz"," rakstīja Hemingvejs.

"Hemingveja prozai tik raksturīgā lielā mīlestība pret viņa mīļāko pilsētu brīdī, kad tā nule kā atbrīvojusies no nacistu okupācijas, ir atainota visā tās godībā," atklāj žurnāla "The Strand Magazine" galvenā redaktora vietnieks Endrū F. Guli.

Hemingvejs pēc savas pašnāvības 1961. gadā atstāja vairākus nepublicētus darbus. Viņa Parīzes memuāri "Mūžīgie svētki" ( "A Moveable Feast") nāca klajā klajā trīs gadus pēc nāves. Arī romāni "Ēdenes dārzs", "Salas straumē" un "Bīstamā vasara" pie lasītājiem nokļuva, kad rakstnieks jau bija miris.

Savas dzīves pēdējā desmitgadē viņš sarakstīja vairākus stāstus par Otro pasaules karu. 1956. gada augustā viņš savam izdevējam Čārlzam Skribneram jaunākajam atklāja, ka pabeidzis ir piecus, taču viņš tos atsacījās publicēt, jo uzskatīja, ka atainoto kara ainu dēļ tie ir pārāk šokējoši.

Karš bija Hemingveja "mūza" vairumā viņa darbos. Viņš bija ātrās palīdzības automašīnas vadītājs Pirmā pasaules kara laikā, kur gūtos iespaidus atainojis pasaulslavenajā romānā "Ardievas ieročiem", bet Spānijas pilsoņu karš iedvesmoja viņu sarakstīt "Kam zvanīs zvans". Savukārt Otrā pasaules kara laikā viņš bija gan korespondents, gan karavīrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!