Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze trešdien, 9. augustā, izplatījis paziņojumu visiem Latvijas rakstošajiem autoriem, aicinot rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju, tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes, piedāvājumus izdot darbus Latvijā un ārvalstīs bez atlīdzības. Viņš uzsver, ir pienācis laiks teikt nē autoratlīdzību nemaksātājiem.
Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad ja, projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju, teikts Jundzes paziņojumā.
Sarunā ar portālu “Delfi” Jundze skaidro, ka šādu piedāvājumu rakstošajiem autoriem parādās arvien vairāk un vairāk, arī piesaucot tuvojošos valsts simtgadi. Tāpat arvien vairāk autoru vēršas Rakstnieku savienībā pēc tam, kad šādi gadījumi jau bijuši un autors parakstījis līgumu, kurā vārds honorārs nav bijis pat pieminēts.
“Vienalga vai simtgade, vai divsimtgade, vai mīļā pilsēta tiek piesaukta, autoram jāpadomā arī par sevi,” saka Rakstnieku savienības priekšsēdētājs.
Šādos projektos jebkurā gadījumā honorārus un atalgojumu saņems tulkotāji, projektu vadītāji, izdevēji, tipogrāfijas. Autors kā jebkura radītājs nudien nav tas ķēdes elements, uz kura darba izmaksām drīkst var ietaupīt. Jāņem arī vērā fakts, ka šādi izdevumi, lai kādā valodā tie tiktu publicēti, nebūs orientēti uz tirgu un autoriem nenodrošinās nepieciešamo atpazīstamību, visdrīzāk tie būs nekvalitatīvi vai nelasīti ieguls kādā grāmatu plauktā,” saka Jundze.
Viņš arī novērojis, ka arvien biežāk uzrodas ārvalstu izdevēji, kas vēlas iegūt ekskluzīvas tiesības izdot autoru darbus. Piemēram, šā gada sakumā parādījies kāds indiešu izcelsmes izdevējs, kurš vēlējies savākt pēc iespējas vairāk latviešu autoru izdošanas tiesības svešvalodās. Daļa autoru iebilduši, beigās izrādījies, ka minētais izdevējs ir vienkārši krāpnieks.
Eiropas Savienības Rakstnieku padome (EWC) un Eiropas autortiesību aizsardzības organizācijas pēdējos pāris gadus savos aicinājumos daudz runā par negodīgu izdevējdarbības līgumu prakses izskaušanu. Mēģinājums piespiest autoru atteikties no honorāra ir viena no šādas negodīgas prakses tipiskām formām. Jebkurā līgumā, kas sastādīts jebkurā valstī, ir jābūt norādītai darba tirāžai, izdošanas laikam un formātam, honorāra lielumam un izmaksas termiņiem, kā arī autora procentiem no pārdotajiem eksemplāriem, to pārskaitīšanas kārtības autora kontā, skaidri atrunātām autora un izdevēja tiesībām un pienākumiem. Ja šādu punktu līgumā nav, to labāk neparakstīt, vai uzstāt, lai tie līgumā tiek iekļauti.
“Lūdzu domājiet un atceraties, valsts no nākamā gada ieturēs 5% no jūsu autoratlīdzības, no kuras jūs tagad atsakāties, jūsu pensiju fondam. Par spīti vispārējai skepsei, šo vecumu piedzīvo daudzi. Ēst gribēsies arī tad,” saka Jundze.
“Latvijas Rakstnieku savienība jau pusotru gadu administrē projektus un rīko konkursus, kas saistīti ar ārzemju izdevēju un tulkotāju atbalstu. Ekspertu lēmumā par starptautisku projektu atbalstu vai noraidīšanu, vērtējot ārzemju izdevēju iesniegtos projektus, svarīga loma ir tam apstāklim, vai ārzemju izdevējs garantē autoram honorāra izmaksu. Aicinu Latvijas autorus, neatkarīgi no tā, vai viņi ir Latvijas Rakstnieku savienības biedri, vai nav, būt solidāriem autortiesību jautājumā. Ir pienācis laiks pateikt nē cilvēkiem, organizācijām un projektiem, kas neciena autora darbu,” savu aicinājumu noslēdz Rakstniekus savienības priekšsēdētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
