Žaks Frīnss (1946) ir viens no visvairāk lasītajiem mūsdienu Holandes bērnu rakstniekiem, daudzu literāru balvu un bērnu žūrijas atzinību ieguvējs. Latviski līdz šim Ineses Paklones tulkojumā no nīderlandiešu valodas bija lasāmi tikai trīs no viņa stāstiem. Tagad tulkotāja izveidojusi 37 stāstu izlasi.
Jāps, trešās klases jaunais audzinātājs un grāmatas galvenais varonis, ir mazliet savāds, daudzi pat saka – traks. Taču ātri vien lasītājs saprot, ka viņš ir ļoti godīgs, cilvēcīgs un gudrs skolotājs, kurš lieliski saprotas ar bērniem. Jāps spēj neparastā veidā atrisināt grūtas situācijas, panākot bērnu uzticēšanos.
Arī rakstnieks Žaks Frīnss ir bijis skolotājs bērniem no 6 līdz 12 gadu vecumam, vēlāk arī pamatskolas direktors. Stāstos viņš ietvēris daudz ko no savu pedagoga gadu pieredzes. Kopš 1992. gada Frīnss nododas tikai literāram darbam, taču bieži apmeklē skolas.
Rakstnieks ļoti respektējis jaunākā skolas vecuma bērnu uztveres īpatnības un lasītprasmes līmeni, rakstot viegli uztveramā, sintaktiski nesarežģītā, tomēr bagātā, ar ikdienas leksikas krāsām atdzīvinātā valodā, ko veiksmīgi atveidojusi tulkotāja. Stāstiņi nevairās ne no jokiem, ne no asarām, risina svarīgas saskarsmes un tolerances problēmas.
Grāmatas ilustrācijas zīmējis animācijas režisors Edmunds Jansons. Viņš atradis Jāpam vizuālo identitāti, kas atbilst gan viņa ekscentriskajam raksturam, gan labvēlības un iejūtības gaisotnei, kas valda ap skolotāju. Interesanti attēloti grāmatas mazie varoņi, priekšroku dodot asprātīgai individualizācijai un precīzi raksturojošām detaļām, kas padara šos varoņus reālus – bet ne reālistiskus. Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece Ūna Laukmane.
„Latvijā skolotājs Jāps var šķist divkārt traks, gandrīz neiespējams, jo Latvijā vīrietis – sākumskolas pedagogs ir retums ne tikai literatūrā, bet pirmkārt jau skolā. Turpinoties negatīvajai padomju laika tradīcijai, šis darbs tiek uzskatīts par slikti atalgotu un vīrietim apkaunojošu sieviešu profesiju. Un tas ir ne vien muļķīgi, bet ļoti skumji, jo nošķiebj uz vienu pusi arī bērnu priekšstatus par pasaules kārtību. Jāps, kas stāsta bērniem par savu mazo bēbīti un ved viņu līdzi uz skolu, māca no sirds raudāt par nomirušajiem, mācot daļskaitļus, cep pankūkas, atbalsta mīlestību un kopā ar klasi peld baseinā, ir vienkārši lielisks vīrietis. Jocīgi, bet viņam neviens nevar uzkāpt uz galvas, ” uzskata grāmatas redaktore Inese Zandere.