Hardiju Lediņu (1955-2004) mēdz dēvēt par multimediju mākslinieku, taču viņa radošā darbība ir vērsusies tik dažādos virzienos, ka vienot tos konkrētā apzīmējumā ir grūti. Diskžokejs, rakstnieks, performanču mākslinieks, mūziķis, arhitektūras kritiķis – arī visi šie apzīmējumi kopā līdz galam neaptver viņa personu.

Iespējams, tikai saskarsme ar Lediņa darbiem var izskaidrot viņa fenomenu. Nekonformistiska, harismātiska, nereti "neērta" un vienmēr pārsteidzoša ir viņa pieeja ne tikai mākslai, bet arī dzīvei.

Hardija Lediņa gada programma ir veidota bagātīgi – tās ietvaros gaidāmi pasākumi, kuri būs interesanti ne tikai Lediņa faniem, bet arī tiem, kas par viņu dzird pirmoreiz.

Tostarp notiks "NSRD" (Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas - viena no Hārdija Lediņa projektiem) performanču rekonstrukcijas, piemēram, Bolderājas gājiens, "Binokulāro deju kursi" Botāniskajā dārzā, tāpat Lediņam tiks veltītas vairākas laikmetīgās mākslas izstādes, dokumentālā filma, literārie lasījumi, diskotēkas-lektoriji, multimediālas performances, koncerti, ekspedīcijas un akcijas Rīgas vietās un apkaimēs, kas bija nozīmīgas mākslinieka dzīvē.

Raksta tapšanā izmantoti Laimetīgā mākslas centra materiāli, tostarp arī fotogrāfijas - no Laikmetīgās mākslas centra arhīva, kā arī vietnes "Pietura".