Foto: DELFI
Sestdien, 23.augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), pieminot Baltijas ceļa 25.gadadienu un turpinot UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas (LNK) akciju "Baltijas ceļa stāsti", tiks atklāta LNB skaņu ierakstu studija, informēja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Pirmie savus atmiņu stāstus par Baltijas ceļa notikumiem LNB ierakstu studijā ieskaņos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministru prezidenti.
LNB skaņu ierakstu studijā varēs veikt dažāda veida audio ieskaņojumus, fiksēt atmiņu stāstus un citu mutvārdu kultūras mantojumu.

No 26.augusta studija kļūs pieejama plašai sabiedrībai, un ikviens interesents, iepriekš piesakoties pa e-pastu "studija@lnb.lv", līdz 30.oktobrim varēs ieskaņot arī savu stāstu par 1989.gada vēsturiskajiem notikumiem. Atmiņu stāsti tiks publicēti projektu "Baltijas ceļa stāsti" un "Europeana 1989" tīmekļa vietnēs, kā arī apkopotā veidā nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu 2009.gadā tika iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā "Baltijas ceļš - cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības", tāpēc UNESCO LNK sadarbībā ar Valsts kanceleju, LNB un citiem partneriem Baltijā īsteno projektu "Baltijas ceļa stāsti". Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par Baltijas ceļa norisi, apkopojot cilvēku atmiņu stāstus, lai tie neatkarīgi no atrašanās vietas tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm un kļūtu pieejami gan virtuāli, gan muzeju un bibliotēku kolekcijās.

UNESCO LNK ir izveidojusi interneta platformu "www.thebalticway.eu", kurā iespējams ierakstīt savus stāstus, norādīt kartē savu atrašanās vietu Baltijas ceļa norises laikā, kā arī iestāties digitālajā Baltijas ceļā un atstāt personisku novēlējumu neatkarīgām Baltijas valstīm. Nacionālā bibliotēka projektā "Europeana Awareness" līdzveido tīmekļa vietni "www.europeana1989.eu", kura vēsta par pārmaiņām, kas skāra Eiropu 1989.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!