Svinīgā ceremonija sāksies pulksten 16 ar Kurzemes bruņniecības pārstāvja barona Oto fon Grothusa uzrunu, kam sekos sarkofāga iesvētīšana arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā.
Vēsturiskā sarkofāga restaurācijā piedalījušies Rundāles pils muzeja speciālisti Arvis Druviņš un Jānis Līdaka, restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes vadībā. Sarkofāga restaurācija norisinājusies ar Kurzemes Bruņniecības finansiālu atbalstu un Rundāles pils muzeja finansējumu.
Hercogs Gothards Ketlers dzimis Vestfālenē, kopš 1537. gada Livonijas ordeņa loceklis, 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanās kļuva par Polijas-Lietuvas karaļa vasali, jaunizveidotās Kurzemes-Zemgales hercogistes valdnieku.
Gotharda valdīšanas laikā hercogistē nodibinātas 70 baznīcas, astoņas skolas un astoņas nabagu patversmes. Hercoga Gotharda Ketlera alvas sarkofāgs ir vienkāršā kastveida formā ar uzraksta gravējumu uz vāka un gravētiem Meklenburgas un Kurzemes ģerboņiem uz sāniem. Sarkofāgu, domājams, darinājis Rīgas alvas lējējs Ciriaks Klints.
Par godu Kuzemes hercogistes izveidošanas 450. gadskārtai 13. un 14. septembrī Bad Homburgā Vācijā dibinātais M.K.A. Beklera - "Mare Balticum" fonds sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, Rundāles pils muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju rīkos tā dēvētos "Homburgas lasījumus 2011" (Homburger Gespräch).
Uz šo pasākumu Latvijā ieradīsies ap 20 vēstures, mākslas un kultūras vēstures speciālistu, mācībspēku un savus doktora darbus rakstošie Vācijas, Igaunijas un Zviedrijas pētnieki, kuri demonstrēs savas zināšanas par Kurzemes hercogistes izveides politiskajiem apstākļiem, analizēs ievērojamāko vēsturisko personu ieguldījumu hercogistes kultūrpolitikā, Eiropas kontekstā vērtēs Kurzemes 16. - 17. gadsimta arhitektūras un mākslas parādības.
Svinības būs arī konferences plenārsēde Jelgavas Academia Petrina zālē, kur uzstāsies vēstures zinātņu doktors Pēteris Versters no Herdera institūta Marburgā, Vācijā, Rundāles pils muzeja direktors Dr. h. c. Imants Lancmanis un emeritētais filoloģijas profesors Valdis Bisenieks. Šajā konferences daļā klātesošie tiks iepazīstināti ar unikālā dokumenta "Pacta subiectionis" faksimila kopiju un komentāriem par šo 1561. gadā starp Polijas karali un hercogu Gothardu Ketleru sastādīto dokumentu, kas kalpoja Kurzemes hercogistes izveides politiskajam un tiesiskajam pamatam un fiksē šī Kurzemes valstiskā veidojuma sākotni.
Lancmanis stāstīs par Kurzemes hercogu sarkofāgu vēsturi un amatnieciskajām kvalitātēm, to izgatavotājiem, izpētes un arī atjaunošanas vēsturi. Savukārt Bisenieks iepazīstinās plenārsēdes dalībniekus ar baroka laikmeta dzejas mākslu Jelgavā. Šajā pasākumā kā hercogistes vēstures un garīgā mantiniece ir ieinteresēta un to atbalstīs Jelgavas pilsētas dome, kura jau 2010. gada rudenī atjaunoja Sv. Trīsvienības baznīcas torni par to pelnīti iemantojot 2011. gada balvu Kultūras mantojuma saglabāšanā.
14. septembrī visi konferences dalībnieki apmeklēs nākamās Kurzemes hercogu - Bīronu dinastijas - vasaras rezidenci Rundāles pili, kur norisināsies konferences galvenā saturiskā daļa. Tajā, baudot pils muzeja direktora Lancmaņa labvēlību, gan vācu, gan latviešu vēsturnieki un mākslas vēsturnieki vērtēs ar Kurzemes hercogu namu saistītos hercogistes garīgās, saimnieciskās, politiskās un kultūras dzīves izziņas aspektus.
Pēc konferences ārzemju viesi apceļos Kurzemi, lai iepazītu tās pilsētas un ievērojamākos kultūras pieminekļus, kas saistīti ar hercogistes materiālo un garīgo uzplaukumu. Par šīs ekspedīcijas kulmināciju kļūs ērģelnieka Aivara Kalēja un solistes Martinas Dēringas (Vācija) koncerts Zlēku baznīcā 18. septembrī, pulksten 14.
Konferences un ekspedīcijas koordinators - Ojārs Spārītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
