Muzeja "Casanova Museum and Experience" ("Kazanovas muzejs un pieredze") ekspozīcijas vēstīs par Kazanovas dzīvi un varoņdarbiem, atklājot ne tikai viņa izslavēto meitu ģēģera dabu, bet arīdzan iepazīstinot ar viņu kā piedzīvojumu meklētāju, karavīru, spiegu, valodnieku, filozofu un dzejnieku.
"Tas nebūs tikai putekļains muzejs, kur var aplūkot gleznas un piemiņlietas, bet gan unikāla pieredze ar augstākajām tehnoloģijām un multimedijiem, kas atdzīvinās Džakomo Kazanovas romantiskos piedzīvojumus, ļaujot izjust šī eklektiskā cilvēka dzīvi," medijiem atklāj Karlo Parodi, Džakomo Kazanovas fonda dibinātājs.
Parodi plāni attiecībā uz muzeju, kas sastāvēs no sešām telpām "Palazzo Pesaro Papafava" netālu no Lielā kanāla, ir ambiciozi. Viņš cer, ka muzejs Venēcijai ik gadu piesaistīs 300 tūkstošus apmeklētāju. Nākamais solis būtu pastāvīga Kazanovas muzeja atvēršana Prāgā, kā arīdzan īslaicīgu pop-up izstāžu rīkošana Sanktpēterburgā, Londonā, Parīzē, Ņujorkā, Tokijā un Pekinā.
Britu vēsturnieks un Kazanovas grāmatas "Casanova – Actor, Lover, Priest, Spy" ("Aktieris, mīlnieks, priesteris, spiegs") autors Īans Kellijs tīmekļa medijam "The Telegraph" stāsta: "Kazanova būtu pārsteigts par savu reputāciju mūsdienu pasaulē, jo viņš bija dedzīgi lepns intelektuālis un erudīts." Viņš bijis arī apdāvināts matemātiķis, kā arī sarakstījis 42 grāmatas, tostarp par Polijas vēsturi un sarakstījis, iespējams, pasaulē pirmo zinātniskās fantastikas romānu, atklāj Kellijs.
Kazanova piedzima 1725. gadā Venēcijā strādnieku šķiras ģimenē. Savas karjeras pirmsākumos viņš strādāja par kardināla rakstvedi, bet pēcāk kļuva par vijolnieku un profesionālu kāršu spēlmani. Savos neskaitāmajos ceļojumos Kazanova saticis divus pāvestus un apgrozījies tādu dižgaru un augstdzimušo sabiedrībā kā Voltērs, Žans Žaks Ruso, Katrīna Lielā, Volfgangs Amadejs Mocarts un Bendžamins Franklins. Klīst arīdzan baumas, ka viņam izdevies pavedināt Francijas karaļa Luija XV mīļāko marķīzi de Pompadūru. Mūža pēdējos gadus Kazanova strādāja par bibliotekāru pie grāfa Jozefa Karla fon Valdšteina Bohēmijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
