Kā uzsvēra LNKC pārstāve, jaunu tērpu šūšana nebūs uz dejotāju un pašvaldību pleciem, tas būs jārisina "svētku budžeta ietvaros".
Kā uzsver dejas eksperte, strīdi un kaislības ap obligāto deju repertuāru Dziesmu un deju svētkos ir bijušas vienmēr, tomēr mūsdienās, kad ir sociālie tīkli un aktīvs mediju darbs, tas izskan visasāk.
"Dejotajiem ir liela vēlme iesaistīties svētku veidošanā, gan deju analīzē, gan svētku organizatoriskajā struktūrā, tāda jau bijusi pērn, un šis ir turpinājums," raidījumā saka Alpa.
Tiesa, līdz šim atklāta vēstule ministrijai nav tapusi, parasti svētku vadītāji rakstījuši svētku veidotājiem un "mēs šos jautājumus risinājām diskusijās", pauda Alpa.
Jau ziņots, ka sākotnēji bija iecerēts Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" visiem 15 000 dejotāju uzstāties jaunos tērpos – audums būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem. Pašvaldību savienība nolēma neatbalstīt tērpu finansēšanu tikai no pašvaldību līdzekļiem. Savukārt radošā komanda apliecinājusi, ka kopā ar LNKC pilnveidos gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus.
Atgādinām, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Nākamie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
