Foto: Publicitātes foto

Latvieši bieži vien noniecina savas kultūras noslieci uz introversiju, bet vai šī rakstura iezīme varētu būt viņu radošās identitātes atslēga? Šādu jautājumu savā rakstā uzdod Lielbritānijas raidsabiedrības BBC žurnāliste Kristīne Ro.

Viņa par latviešu introversijas fenomenu uzzinājusi šī gada Londonas grāmatu tirgū, kur iepazinusies ar platformas "Latvian Literature" izdoto publicistes Anetes Konstes un mākslinieka Reiņa Pētersona radīto komiksu grāmatu "The Life of I.", kas ir daļa no #iamintrovert kampaņas. Tās ietvaros latviešu rakstnieki ironiskā manierē tika prezentēti kā atturīgi un reti smaidoši indivīdi, kuri nelabprāt uzstājas publiski.

"Es nebūt nedomāju, ka mūsu kampaņa ir pārspīlējums," žurnālistei atklājusi Konste. "Patiesībā ir pat sliktāk!"

Rakstā žurnāliste tirzā iespējamos iemeslus latviešu atturībai. "Nav vienas konkrētas atbildes, taču pētījumi pierādījuši saikni starp radošumu un vēlmi pēc vienatnes. Konste to ir uzsvērusi savā darbā. Patiesībā viņa tic, ka introversija ir izteiktāka to vidū, kuri darbojas radošajās sfērās, piemēram, autori, mākslinieki un arhitekti. Tikmēr latvieši psihologi pieļauj, ka radošums ir svarīga daļa no latviešu pašidentitātes – pat tik ļoti lielā mērā, ka Latvijas valdība ietver to kā prioritāti valsts izglītības un ekonomikas attīstības plānos. Eiropas Komisija ir ziņojusi, ka Latvijā ir viens no augstākajiem radošo profesiju pārstāvju īpatsvariem Eiropas Savienībā," raksta Krīstīne Ro.

Turpinot meklēt iemeslus mūsu introversijai, žurnāliste arīdzan uzsver faktu, ka latvieši nav homogēna nācija, proti, tā sastāv no ievērojama skaita krievu un citu minoritāšu pārstāvjiem ar dažādu līmeņu lingvistisku un kulturālu integrāciju.

Tāpat jāņem vērā paaudžu atšķirības starp tiem, kuri uzauguši Padomju Savienībā stingrā uzraudzībā un piespiedu komunālā dzīvesveidā, un tiem, kuri uzauguši kapitālismā un lielākā kosmopolītismā.

Kā vēl vienu iemeslu viņa min arīdzan valsts fizisko izkārtojumu, izceļot zemo populācijas blīvumu lauku teritorijās un leknos mežus.

Tiesa, šim fenomenam ir arī ēnas puses. Atsaucoties uz "Politico", publikācijā uzsvērta latviešu populācijas intensīvā sarukšana ārējās migrācijas dēļ, kā arī rezervētība attieksmē pret jauniem cilvēkiem, piemēram, bēgļiem, kuru lomai iekšējā migrācijā un populācijas skaita palielināšānā varētu nozīmīga loma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!