Kopumā izstādē paredzēts eksponēt 1500 priekšmetus, ar kuru palīdzību iespējami daudzveidīgi tiks atspoguļota Latvijas valsts vēsture 100 gadu garumā – to vidū ir gan fotogrāfijas un dokumenti, gan mēbeles, apģērbs un sadzīves lietas, gan nauda un apbalvojumi u.c.
No ārpus Rīgas muzejiem izstādei deponētie priekšmeti kopā ar digitālajiem attēliem veido ap 1000 vienību. Turpmākajos mēnešos Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti tos sagatavos eksponēšanai.
Dobeles Novadpētniecības muzejs izstādē piedalīsies ar granīta galvu no Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa. Tā atgādina par visai Latvijai raksturīgu Latvijas neatkarības cīnītājiem veltīto piemiņas vietu likteni padomju okupācijas posmā. Dobeles Atbrīvošanas pieminekli iesvētīja 1940. gada 9. jūnijā – tikai nedēļu pirms Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā. Tā autors bija tēlnieks Kārlis Zemdega (1894 –1963). Pēc kara to izmantoja kā dekorāciju Sarkanās armijas karavīru kapiem, līdz 1950. gadā saspridzināja. Dobelnieks Olafs Radziņš no iznīcinātā pieminekļa atlūzām slepeni paņēma un saglabāja karavīra tēla galvu. 1996. gadā pieminekli atjaunoja. Izstādē tiks eksponētas arī pieminekļa likteni raksturojošas fotogrāfijas.
Viens no Tukuma muzeja eksponātiem izstādē "Latvijas gadsimts" būs arhitektes un interjeristes Martas Staņas (1913 – 1972) dizainētā kumode, kas 60. gadu sākumā izgatavota LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādei. Tā iekļauta tematiskajā sadaļā "Personīgā Latvija. Padomju lielvalsts sastāvā 1953 – 1985", kurā tiks atainots laikaposms, kas sākās pēc Staļina nāves un ilga līdz pat t. s. "pārbūvei". Kumode apliecina centienus modernā dizainā iekļaut vietējo, latvisko. Šī vēlme raksturo visu laikmetu – par spīti tam, ka dzīves realitāte bija oficiozi daudzinātā padomju Latvija, liela daļa sabiedrības tomēr uzturēja spēkā vietējā, latviskā nozīmi, arī atmiņas par neatkarīgo Latviju. Un tā laika privāto telpu – dzīvokļu, istabu iekārtojumā latviskumu nereti iemiesoja jaunradīti lietišķās mākslas priekšmeti, kuros bija nolasāmas atsauces uz tradicionālo kultūras mantojumu.
Par Latvijas valsts sākuma gadu saimnieciskajiem centieniem liecinās, piemēram, ēvele no Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja krājuma. Tā piederējusi Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Pēterim Ūbergam (1898 – 1975) un izmantota, būvējot jaunsaimniecības ēkas Bebru pagastā, pēc 1955. gada lietota arī kolhoza darbā. Jauncelsmes gaisotni raksturos arī fotogrāfija, kurā fiksēti Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Lavenieka jaunsaimniecības spāru svētki Aizkraukles pagasta "Karikstēs" 20. gadsimta 20. gados. Ikdienas dzīvi starpkaru perioda Latvijā citu starpā raksturos fotogrāfija no Kuldīgas muzeja krājuma, kurā Kuldīgas pilsētas orķestris 20. gadsimta 20. gadu vidū sasēdis uz īpaši pagarināta velosipēda (raksta titulfotogrāfija).
Lielākajā muzeju kopizstādē pēc valsts neatkarības atjaunošanas iesaistījušies 63 valsts, pašvaldību un privāto muzeju. Izstādes "Latvijas gadsimts" dizainu atbilstoši apstiprinātajai izstādes satura koncepcijai veido starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E.
Jau pašlaik darbojas izstādes interneta vietnē www.latvijasgadsimts.lv, kur var uzzināt kā par izstādes tapšanas gaitu, tā citus jaunumus. Sadaļa "Laika līnija" ļauj izsekot norisēm, kas pirms 100 gadiem tuvināja Latviju valstiskās neatkarības iegūšanai. Savukārt sadaļu "Gadsimta albums" ikviens aicināts līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu.