Viņa skaidro, ka valsts budžeta finansējums darba samaksai paredzēts vienai direktora amata vietai; ja skolā ir vairāk nekā 81 audzēknis, tad valsts finansē arī direktora vietnieka vietu. Tāpat valsts finansē arī pusslodzes bibliotekāra atalgojumu, ja skolā ir vairāk par 151 audzēkni, bet sākot no 301 audzēkņa – pilnu slodzi. Finansējums paredzēts arī pārējiem skolas pedagogiem, un tā kopējais apjoms atkarīgs no budžeta finansēto audzēkņu skaita un īstenotās izglītības programmas, norāda Ēlerte.
Viņasprāt, tādējādi tiek ievēroti labi pārvaldības principi, īstenojot pārskatāmu dotācijas piešķiršanas kārtību un izlietojuma kontroli, ko pilnveidot ieteikusi arī Valsts kontrole. Ministre uzsver, ka pretēji Rīgas mēra Nila Ušakova apgalvojumiem, finansējums pedagogu darba samaksai aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu un nav pretrunā nedz šiem noteikumiem, nedz arī Izglītības likumam.
Ēlerte norāda, ka šāda kārtība nodrošinās finansējuma izmantošanas caurspīdīgumu un atbilstību tam mērķim, kādu noteikusi valsts. Izstrādājot šo kārtību, analizēta ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas mūzikas un mākslas skolu darbība, tāpēc galvaspilsētas mēra aicinājums iepazīties ar situāciju Rīgā ir lieks, atzīmē ministre. Ja pašvaldībām ir iespēja no saviem līdzekļiem finansēt lielāku apjomu pedagogu atalgojumā, saskaņā ar Izglītības likumu tās to var veikt un Kultūras ministrijas finansējums un līgumi to nekādā ziņā neierobežo. Ministrija ir pārliecināta, ka pašvaldības atbalsts labvēlīgi ietekmē kultūrizglītības kvalitāti, profesionālu pedagogu piesaistīšanu un labas izglītības pieejamību Latvijā.
Ja Kultūras ministrija pieņemtu Rīgas domes ierosinājumu līgumā norādīt tikai kopējo audzēkņu skaitu izglītības iestādēs un dotācijas apmēru latos, vairs nebūtu pārskatāma finansējuma piešķiršanas kārtība, lai valsts budžeta līdzekļi visā Latvijā tiktu sadalīti taisnīgi un pēc vienlīdzīgiem principiem, tāpat arī būtu apgrūtināti kontrolēt tā faktisko izlietojumu, uzskata ministre. "Nav pieļaujams piešķirt valsts budžeta finansējumu, precīzi nepasakot, kādiem mērķiem tas paredzēts, tādēļ līgumos tiek definēts, kādas izglītības programmas īstenojamas valsts dotācijas ietvaros," norāda Ēlerte.
Finansējums profesionālās ievirzes kultūrizglītībai jau līdz šim katru gadu tiek piešķirts pēc skaidriem kritērijiem. Valsts budžetā pieejamais finansējums tiek sadalīts, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto pedagogu darba samaksas likmi, valsts finansēto audzēkņu skaitu un skolas īstenoto izglītības programmu. Šo kārtību nosaka KM izstrādātais iekšējais normatīvais akts. Vienlaicīgi jāatzīst, ka pašreizējā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes, ir tikai vispārīgi noteikts, ka valsts piešķir dotāciju, bet nav detalizēti norādīti dotācijas piešķiršanas un tās izlietojuma kontroles mehānismi. Tāpēc Kultūras ministrija ir aicinājusi Izglītības un zinātnes ministriju kopīgi izveidot darba grupu noteikumu grozījumu izstrādei, lai turpmāk dotācijas sadali regulētu Ministru kabineta noteikumi.
Jau vēstīts, ka Rīgas dome piektdien pārmeta KM iejaukšanos mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, kas, RD ieskatā, spiež pašvaldību pārkāpt Ministru kabineta apstiprinātos pedagogu darba samaksas noteikumus un Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence.
Rīgas domes paziņojumā norādīts, ka Izglītības, kultūras un sporta departaments no Kultūras ministrijas ir saņēmis norādījumus, cik daudz amata likmju un kāds atalgojums drīkst būt profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu pedagogiem un administrācijai. Tā kā valsts piešķirtās mērķdotācijas apjoms nav pietiekams, Rīgas pašvaldība piešķir papildu finansējumu gandrīz viena miljona latu apmērā, kas tiem izmantots, gan pedagoģisko darbinieku likmju skaita, gan atalgojuma palielinājumam.
Lai mūzikas un mākslas skolas pedagogi varētu saņemt atbilstošu atalgojumu, skolu direktoriem vajadzēs veidot sarežģītas un nesaprotamas tarifikācijas, iekļaujot vienu un to pašu pedagogu gan valsts budžeta tarifikācijā, gan pašvaldības budžeta tarifikācijā, pie tam ar dažādām atlīdzībām, kas tikai radīs haosu un nepārskatāmību, vienlaikus apgrūtinot darbu finanšu plānotājiem un grāmatvežiem.
Rīgas pašvaldība rosina Kultūras ministriju, slēdzot līgumu ar pašvaldību, norādīt tikai kopējo audzēkņu skaitu izglītības iestādēs un dotācijas apmēru latos, kā arī noteikt kritērijus dotācijas sadalei mūzikas un mākslas skolām, izstrādājot attiecīgu normatīvo aktu.