Pirmo reizi festivālā sevi spoži pieteica kino režisore un horeogrāfe Marija Ri Shirotsuki, kura kopā ar operatoru Kristapu Tukišu radīja video vides dejas performanci "Ducks in Crucx"" ("Pīļu nedienas"), kur video dejas mijās kopā ar dejotāju horeogrāfiju ekrāna priekšplānā.

Lietuvā dzimusī un Francijā rezidējoša horeogrāfe Sakurako sadarbībā ar komponistu Filu Vonu (Francija) un dejotājiem radīja buto tehnikā iestudētu vides dejas performanci "Aizmirstās atmiņas".

Savukārt horeogrāfe Santa Jankovska iestudēja divus darbus - "Bringseļiup" un "Komandas virtuve". "Bringseļiup" atklāja vietējo bērnu sapņus, raizes, aktuālas ikdienas spēles un Lūznavas skaistumu vietējo bērnu acīm. Uz dažām minūtēm meitenes Ksenija, Ramona un Una nonāca pasaules ievērojamāko cilvēku lomās, kuras tiek intervētas. Intervijas laikā meitenes iesaistīja skatītājus kustību sacensībās.

Nu jau trešo gadu festivālā horeogrāfiju veido Katrīna Albuže. Šogad festivāls bija īpaši radošs tieši Katrīnai, kura trijās dienās iestudēja četras vides dejas izrādes/performances - "Caurvējš", "Vienīgais štekeris pilsētā", "Gaidot prezidentu" un "Reinkarnācijas džakuzi". Kā saka pati horeogrāfe, tad "gandarījums ir neizmērojams, laikam arī šāda mēroga emocijas piedzīvoju pirmo reizi. Ļoti liels paldies manai dejotāju komandai".

Arī festivāla vadītāja un horeogrāfe Lilija Lipora bija atradusi laiku, lai kopā ar dejotājiem radītu emocionālu, dziļu un uz patiesiem notikumiem balstītu vides dejas izrādi "Te nekā nav. Viss". Jau no pirmajiem mirkļiem skatītāji tika ierauti notiekošajā. Reizēm tie sāka dungot līdzi atpazīstamai melodijai, citkārt aicināja dejotājus tā nedarīt, kā viņi dara, dažbrīd norausa aizkustinājuma asaru un noslēgumā pat uzdejoja kopā ar māksliniekiem.

Festivāla "Vides deja" izskaņā skatītāji tika aicināti iekārtoties uz sarūpētiem maisiem un līdzpaņemtiem plediem Lūznavas muižas aizmugurē, kur uz jumtiem, sienām, logos un muižas pakājē tika izdejots dejas, gaismas un mūzikas uzvedums "Lūznavas atspulgā".