Vai internetā iegūtas un uzturētas attiecības ir īstas? Vai arī par īstām attiecībām var saukt tikai tādas, kas dibinātas klātienē? Tanja pārskatīja savu "Facebook" draugu sarakstu un vaicāja sev: "Vai visi šie cilvēki patiešām ir mani draugi?"

Viņa nolēma to pārbaudīt, dodoties apmeklēt ikvienu no saviem 626 "Facebook" kontaktiem. Piecus gadus Tanja krustu šķērsu ceļoja pa visu pasauli, apmeklējot četrus kontinentus, 12 valstis un 34 štatus, kopā ciemojoties vairāk nekā 400 mājās. Tas viss rezultējās projektā "Vai tu patiešām esi mans draugs?" ("Are you really my friend?").

Lai arī ceļošana apkārt pasaulē apvienojumā ar savu draugu un paziņu iemūžināšanu fotogrāfijās šķiet gana romantisks un aizraujošs pasākums, Tanja atklāj, ka tas nebūt nav vienmēr bijis viegli un patīkami. "Tā bija mana dzīve 24 stundas diennaktī, sešus gadus – nemitīga steiga un cīniņš. Lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B, ir jāņem vērā ļoti liela nenoteiktība," ārvalstu medijiem stāsta māksliniece. "Tev ir jābūt gatavam, ka jebkurā brīdī viss var noiet greizi."

Lūzuma punkts pienācis brīdī, kad projekts tuvojās piecu gadu jubilejai. Braucot no Dalasas uz Hjūstonu, Tanja iekļuva viesuļvētrā "Patrīcija", kas tobrīd bija stiprākā jebkad reģistrētā viesuļvētra. Viņai nācās stāties un gulēt automašīnā, gaidot, kamēr paies vētra. "Es domāju pie sevis: "Vai šī ir māksla? Jo ja tā ir, tad es padodos"," viņa atminas savus piedzīvojumus.

Taču Tanja nepadevās. Dažas nedēļas vēlāk viņa devās uz Parīzi. Kamēr viņa mierīgi sēdēja ielas kafejnīcā, citur pilsētā tikmēr norisinājās asiņainie 13. novembra teroristiskie uzbrukumi.

"Es sapratu, ka cilvēki dažādos laikos tavā dzīvē ienāk un no tās iziet dažādu iemeslu dēļ. Arī īslaicīgām un gaistošām attiecībām ir vērtība. Man ir draugi, kuri nāktu ar mani uz koncertu, bet nenāktu uz mākslas izstādi. Tas gan nenozīmē, ka mūsu draudzība ir mazāk īsta. Un, kļūstot vecākiem, apbērnojoties un nodibinot ģimenes, viss mainās un turpina mainīties. Taču tas nenozīmē, ka savulaik draudzībai nebija nozīmes," Tanja domīgi dalās secinājumos par savu projektu.

"Viena lieta ir pilnīgi droša. Nav starpības starp tiešsaistes attiecībām un bezsaistes attiecībām. Tas ir kaut kas, kas savijas no visa, ko mēs darām – sākot no darba līdz draudzībai. Ir cilvēki, kurus es satieku krietni vien biežāk nekā cilvēkus, ar kuriem komunicēju tikai internetā, taču tas nenozīmē, es esmu tuvāka ar tiem, kurus satieku ikdienā. Sociālie mediji vienkārši ir cits komunikācijas veids."

Tiesa, vissvarīgākais, kas šī projekta laikā ir pierādījies atkal un atkal, ir cilvēku labsirdība un līdzjūtība. Tanju nebeidzis pārsteigt tas, cik daudz cilvēku, it sevišķi tādi, ar kuriem "īstajā dzīvē" viņa nebija pazīstama, atvēra savu māju durvis, piedāvājot vietu, kur palikt, dalījās stāstos par savām dzīvēm un ģimenēm, turklāt ļaujot to visu arī dokumentēt.

Savus klejojumus Tanja apkopoja solo izstādē, kuru līdz 2018. gada februārim var apskatīt Masačūsetsas Modernās mākslas muzejā (MASS MoCA), iemūžināja dokumentālajā filmā, savukārt decembrī klajā nāks arīdzan grāmata.

Fotogrāfiju publicēšana portālā "Delfi" ir saskaņota ar mākslinieci.