Piektdien, 15. maijā, Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Jūgenda salonā bija iespēja aplūkot izstādi pirms oficiālās atklāšanas kopā ar tās rīkotājiem.
Mihaila Barišņikova interese par vizuālās mākslas pasauli un aizrautība ar to aizsākās 20. gadsimta 70. gados, kad viņš sāka apkopot dažādus neliela izmēra darbus uz papīra. Daži no tiem kolekcijā nonākuši kā īpašs veltījums vai dāvinājums tās veidotājam, tomēr lielāko daļu viņš ieguvis, daudzu gadu gaitā iegādājoties estētiski saistošus darbus.
Kā vēsta izstādes veidotāju pārstāvji, šī kolekcija ir spilgts intelekta, kompetences un intuīcijas apliecinājums. Viena no būtiskākajām krājuma iezīmēm ir darbu stilistiskā dažādība: te pārstāvēts gan reālisms, gan impresionisms, gan arī vēlākie virzieni, piemēram, sirreālisms, gan daži teātra, scenogrāfijas un kostīmu mākslas darbi.
Izstādi Rīgā papildina katalogs, kurā lasāmas Mihaila Barišņikova atmiņas par kolekcijas aizsākumiem: "Pirmo reizi Parīzes galerijā "Proscenium" Sēnas ielā es iemaldījos 1975. gada ziemā. ASV dolārs bija augstā vērtē, un man kabatā bija nauda. Galerijas sienas greznoja Kristiāna Berāra, Žana Kokto, Leonoras Finī, Leona Baksta un citu slavenu autoru skices izrāžu kostīmiem un scenogrāfijai. Es zināju viņu vārdus no skolas laikiem un biju redzējis viņu darbu reprodukcijas, bet nekad – tik tuvu un pieejamus iegādei. Izgāju no galerijas, apreibis no sajūsmas, pasitis padusē Kokto Sergeja Djagiļeva portretu un Berāra skici Džordža Balančina "Mocartiānai". Viesnīcā es tos izsaiņoju un noliku uz rakstāmgalda, jutos kā lepns tēvs. Šķiet, man pagāja nedēļas, skatoties uz šiem zīmējumiem un cenšoties aptvert faktu, ka tie patiešām pieder man."
Kā uzsver mākslas vēsturnieks Džons Boults (John Boult) esejā, kas publicēta izstādes katalogā, "kolekcijā atklājas kopsaucējs, kas bijis un turpina būt kolekcionāra un viņa radošā darba pamatā, – tā ir kustības māksla visdažādākajās izpausmēs, vai tas būtu klasiskais balets, danse plastique, sociāli žesti vai vienkārši dejas pasaules ģēniju draudzīgas tikšanās. Tiesa, daži darbi, piemēram, Josifa Brodska zīmējumi, šajos rāmjos gan neiekļaujas; tie iekļuvuši kolekcijā nostalģisku, sentimentālu un patriotisku, ne tik daudz ar baletu saistītu iemeslu dēļ."
Pirmo reizi Mihaila Barišņikova kolekcijas izstāde bija skatāma 2012. gadā Ņujorkas galerijā "ABA" un 2013. gadā Maskavas Puškina muzejā. Pēc tam Barišņikovs uzdāvināja kolekciju paša dibinātajai organizācijai – Barišņikova Mākslas centram, kurā viņš darbojas kā mākslinieciskais vadītājs, lai BMC aktivitātes padarītu izvērstākas. Šī bezpeļņas organizācija meklē iespējas izstādīt kolekciju un atbalsta ar skatuves mākslu tematiski saistīto mākslas darbu padziļinātu izpēti.
Mākslas muzejā "Rīgas Birža" skatītāji varēs iepazīties ar vairāk nekā simts eksponātiem no Mihaila Barišņikova kolekcijas. Muzeja speciālisti ir sagatavojuši apmeklētājiem īpašu ekskursiju programmu izstādē, kas norisināsies piektdienu vakaros. 22. maijā, 5. un 19. jūnijā, 3. jūlijā plkst. 18 ekskursijas notiks latviešu valodā, bet 29. maijā, 12. un 26. jūnijā plkst. 18 – krievu valodā. Dalības maksa: pieaugušiem – 1,42 eiro; skolēniem, studentiem, senioriem – 0,71 eiro. Interesentus izstādes rīkotāji lūdz pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67357534 vai rakstot uz e-pastu rigasbirza@lnmm.lv.
Dzimis 1948. gadā Rīgā, Mihails Barišņikovs (Михаил Барышников, Mikhail Baryshnikov) 1969. gadā Ļeņingradā kļuva par Kirova baleta teātra galveno dejotāju. 1974. gadā viņš pameta Padomju Savienību un sāka dejot pasaules lielāko baleta kompāniju sastāvā, tostarp Ņujorkas Pilsētas baletā (New York City Ballet), kur strādāja kopā ar Džordžu Balančinu (George Balanchine) un Džeromu Robinsu (Jerome Robbins).
No 1980. gada gandrīz desmit gadus Mihails Barišņikovs bija Amerikas Baleta teātra (American Ballet Theater, ABT) baleta trupas mākslinieciskais vadītājs, audzinot jaunu horeogrāfu un dejotāju paaudzi. No 1990. gada līdz 2002. gadam Barišņikovs bija vadītājs un galvenais dejotājs deju trupā "White Oak Dance Project", kuru nodibināja kopā ar horeogrāfu Marku Morisu (Mark Morris), vēloties paplašināt amerikāņu laikmetīgās dejas repertuāru un atpazīstamību.
Kā aktieris bieži uzstājies gan Brodvejā, gan citos teātros, kā arī televīzijā un filmās, saņēmis Tony balvas nomināciju, Drama Desk balvu par uzvedumu "Metamorfozes" ("Metamorphosis") un Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par lomu filmā "Pagrieziena punkts" ("The Turning Point").
2005. gadā nodibinājis Barišņikova Mākslas centru Ņujorkā – radošas mājas māksliniekiem no ASV un visas pasaules. Starp daudzajām Barišņikovam piešķirtajām balvām ir Kenedija Mākslas centra balva, Amerikas Nacionālās mākslas medaļa, "Commonwealth Award", "Chubb Fellowship", Džeroma Robinsa balva un 2012. gada Vilčeku balva. 2010. gadā Francijas valdība piešķīra viņam titulu Officier de l'ordre des arts et des lettres.
Barišņikova Mākslas centrs (BMC) ir tā mākslinieciskā vadītāja Mihaila Barišņikova ilgi lolots un īstenots sapnis – mākslas centrs Manhetenā, kur pulcēties visu disciplīnu māksliniekiem. BMC atklāšana 2005. gadā iezīmēja šīs misijas sākumu: tika nodibināta plaukstoša radošā laboratorija un performanču telpa māksliniekiem no visas pasaules.
Starp Barišņikova Mākslas centra aktivitātēm ir spēcīga rezidences programma, ko papildina vairāki profesionāli pakalpojumi, tostarp jaunu darbu pasūtījumi, kā arī dažādos karjeras posmos esošu mākslinieku prezentācijas. BMC atbalsta māksliniekus un nodarbojas ar auditorijas piesaisti mākslām, piedāvājot apskatei laikmetīgus, novatoriskus darbus par pieņemamām biļešu cenām.
