Atradums uziets tikai virknes nejaušu sakritību dēļ. Pērnā gada beigās Talsu novada muzejs izdeva savu Rakstu pirmo sējumu, kurā minētas arī vairākas liecības par Sasmaku (tagadējo Valdemārpili). Pilsētiņas un tai pieguļošā Ārlavas pagasta patriots Igurds Baņķis saņēma to dāvinājumā. Tajā viņš vēlāk uzgāja vēsturnieces Zandas Konošonokas pētījumu par ievērojamajam sasmacniekam Krišjānim Valdemāram veltītā piemiņas nama uzcelšanu tagadējā Lielajā ielā 27, kurā Baņķis izveidojis savu meistardarbnīcu.
Jau 1924. gadā, tuvojoties Valdemāra simtgadei, nama celšanai un uzturēšanai dibināta savienība, kurā apvienojās vietējās pārvaldes un sabiedriskās organizācijas — Ārlavas sadraudzīgā biedrība, Ārlavas lauksaimniecības biedrība, Ārlavas pagasta valde, Ārlavas krājaizdevu sabiedrība, Latvijas Sarkanā Krusta Ārlavas nodaļa, Latvijas Jaunatnes savienības Sasmakas organizācija, Sasmakas pilsētas valde, Ārlavas patērētāju biedrība.
Būves programma paredzēja šajā namā iekārtot bibliotēku, lasītavu, Valdemāra piemiņas muzeju, izrīkojumu un Valdemāra piemiņas zāli. Vieta nama būvei izraudzīta uz Ārlavas Lauksaimniecības biedrībai piederoša zemes gabala pretī pareizticīgo baznīcai. Pamatakmens likšanas svinības notika jau 1925. gada 20. novembrī. "Ēkas pamatos skārda tvertnē ievietots akts ar valsts un vietējo amatpersonu vārdiem, Valdemāra simtgadei veltīto laikrakstu numuriem un naudas monētām," teikts Rakstos.
Iecere namu uzcelt divu gadu laikā neīstenojās, un Valdemāra piemiņas nama iesvētes svinības notika tikai 1938. gada 4. decembrī. Rakstos lasāms, ka "pēc lentes pārgriešanas pie jaunā nama durvīm viesi Valdemāra piemiņas zālē pulcējas uz iesvētīšanas aktu, ko veic mācītāji J. Jēnihs un A. Augstkalns. Iemūrējot ēkas sienā metāla kārbu ar nama būves dokumentiem un piemiņas lietām, ministrs [zemkopības ministrs Jānis Birznieks] novēl turpināt Valdemāra aizsākto darbu."
"To, ka šajā ēkā kaut kas ir paslēpts, zināju jau no vēstures pētnieka Prokopoviča [novadpētnieks, dzīvoja Valdemārpilī]. Viņš teica — labajā pusē kaut kur ir paslēpta kapsula, bet — kurā labajā pusē… Kad man uzdāvināja muzeja Rakstus, pēkšņi publicētajā ieraudzīju nepārprotamas norādes!" stāsta Baņķis.
Ļoti koncentrējies telpas klusumā, viņš sprīdi pa sprīdim ar āmuriņu un pirkstiem izklaušināja šķērssienu, kamēr beidzot — jā! Tur, dūšīga vīra krūšu līmenī, apmēram divu ķieģeļu platumā un augstumā, atskanēja dobja skaņa.
Piedzīvot īpašo notikumu kokapstrādes amata meistars pieaicināja savus audzēkņus. Rūpīgi izkaļot sienas apšuvumu, atklājās telpa, kuru aizņēma liela bronzas kapsula. Kalējs ir bijis sava amata meistars — cilindra formas tvertne ar blīvi nosedzošu vāku rūpīgi nostrādāta visās šuvēs un izdekorēta ar tāda pat metāla auseklīšiem. Respektabli smags un vienlaikus skaists darbs.
Igurds Baņķis vēlāk sarunā ar "Talsu Vēstīm" atzīstas, ka parasti viņam uztraukumā rokas netrīc, bet tajā brīdī bijušas ļoti neparastas, spēcīgas un savādas izjūtas. Kā nekā — kapsula šajā sienā svinīgi ieguldīta pirms aptuveni 76 gadiem, lai paliktu vēstījums nākamībai, tiem, kas Sasmakā un Ārlavā turpinās kopt jaunlatviešu tautiskās kustības ideologa Krišjāņa Valdemāra garu, attīstīt viņa idejas.
Cilindra blīvais vāks attaisāms vien ar grūtībām. Igurds Baņķis ar lielu pietāti citu pēc cita izņem apskatīšanai lieliski sausumā un normālā siltumā saglabājušās vēstures liecības — pašā viducī ir cieši sarullēts, glītā rokrakstā latviešu valodā abās pusēs aprakstīts pergaments ar notikuma dalībnieku — valsts un vietējo amatpersonu, parakstiem, spalvaskāts ar mirdzošu zelta rakstāmspalvu (firmas zīme liecina, ka tā ražota Drēzdenē, Vācijā), laikrakstu "Pagastu Dzīve", "Lauku Pastnieks", "Talsu Vārds" un citas periodikas izdevumi, kā arī iesvētes sarīkojuma afiša.
Nākamajā gadā Krišjānim Valdemāram būs 190. jubileja. Meistardarbnīcas "Zeļļi" vadītājs plāno kapsulu izlikt apskatei Valdemāra piemiņas zālē, tomēr tas esot tikai sākums lielajām iecerēm, jo, viņaprāt, Valdemārs ir pelnījis jaunās paaudzes apziņā nebūt vien pieminekļa un simbola statusā.
