Norflīta ar pārtraukumiem pasniedz gleznošanu jau kopš 1972. gada, kad ieguva maģistra grādu tēlotājmākslā. Parasti tie bijuši kursi vietējā koledžā, reizēm arī privātstundas nelielām grupām. "Taču šajā gadījumā bija nepieciešamas nodarbības aci pret aci, jo tas nebija parasts students."
Brīdis, kad uzzinājusi, ka Bijušais ASV prezidents Džordžs Volkers Bušs vēlas apgūt glezniecību, diezgan izsitis mākslinieci no sliedēm. "Es biju mēma," atminas Norflīta.
Paralēli citu izglītošanai 1947. gadā dzimusī Norflīta vienmēr gleznojusi arī pati, un turpina to darīt aizvien. Kopš septiņdesmitajiem gadiem viņa piedalījusies vairākos desmitos grupu izstādēs un sarīkojusi duci personālizstāžu. Viņas darbi apskatāmi vairākos Dalasas muzejos un mākslas galerijās.
Pamela Nelsone, kura ir tuvos draugos gan ar Bušu, gan ar viņa sievu Loru, noorganizēja tikšanos viņu Dalasas namā, pēc kuras sākās divu gadu ilgs mācību process. Pasniedzēja ar savu studentu tikās ik pirmdienu, lai viņa mājas studijā uz trim stundām nodotos Buša glezniecības mākslas pilnveidošanai, raksta "Artsy".
Plašākai sabiedrībai Buša jaunais hobijs kļuva zināms 2013. gadā, kad tika uzlauzts viņa e-pasts, kurā bija arīdzan viņa gleznojumu attēli. Starp viņa agrīnajiem darbiem bija dīvaini pašportreti, kuros bijušais prezidents redzams vannā un dušā, uzjundījot medijos virkni diezgan izsmejošu publikāciju. Toreiz viņš izsacījās, ka ar šiem gleznojumiem vēlējies šokēt savu pasniedzēju.
Šī gada martā plašākai sabiedrībai atkal bija iespēja aplūkot viņa radošos veikumus, kad viņa vārdā nosauktā centra bibliotēkā, kas atrodas Dienvidu Metodistu universitātē netālu no Dalasas, tika atklāta kara veterānu portretu izstāde, kas apskatāma vēl līdz līdz 17. oktobrim.
Izstādes ietvaros viņš izdeva arīdzan grāmatu "Drosmes portreti" ("Portraits of Courage"), kurā iekļauti 66 ievainotu vai psiholoģiski traumētu veterānu portreti, kuri pēc 2011. gada 11. septembra uzbrukumiem dienējuši ASV Bruņotajos spēkos Irākā vai Afganistānā – konfliktos, kurus uzsāka Bušs savas prezidentūras laikā.
Izglītošanās Buša gadījumā notikusi kā ar jebkuru iesācēju. "Es esmu pilnībā tradicionāla," Norflīta raksturo savu pasniegšanas stilu. Viņas nodarbības sākas ar vingrinājumiem, kas paredzēti, lai atklātu eļļas krāsu un otu dažādās iespējas, pēc tam tiek strādāts ar krāsu radīšanu, kas turpinās ar gaismu un ēnu spēlēm, bet pašās beigās tiek gleznota klusā daba.
Buša pirmais gleznojums bijis balts kubs, otrais – arbūzs, bet trešais – Buša jaunākā brāļa Mārvina suņi, kurus viņš neesot atzinis par labu esam.
Norflīta atklāj, ka iesākumā gan esot bažījusies par to, kā bijušais ASV līderis uztvers viņa gleznošanas tehnikas kritiku. Bušs esot viņu nomierinājis, sakot, ka pie ķidāšanas un ķengāšanas ir pieradis.
Viņu abu kopdarbs ietvēris arīdzan mākslas vēstures apgūšanu. "Māksliniekam ir jāzina, kādā kategorijā viņš ietilpst," skaidro Norflīta. "Iesākumā viņš pret mākslas vēstures izzināšanu attiecās nedaudz negribīgi," piebilstot, ka bija nepieciešami daži mēneši, līdz viņš piekritis pieteikties Modernās mākslas muzeja tiešsaistes kursiem par glezniecības attīstību no 1880. līdz 1945. gadam.
Buša priekšrocības bijušas viņa sacensības gars un pašpārliecinātība. "Viņš bija ātrs, viņam bija laba atmiņa," savu studentu raksturo Norflīta. Viņas vadībā Bušs radīja pasaules līderu portretu sēriju – sākot no viņa tēva Džordža Herberta Volkera Buša un beidzot ar Dalailamu, iekļaujot arīdzan bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Pēc jautājuma, kāds Bušs bijis salīdzinājumā ar citiem studentiem, Norflīta uz brīdi pieklust. Viņa atzīst, ka Bušs nav bijis viņas talantīgākais students, taču neatlaidīgākais gan.