Viņš uzsver, raidījumā netika apgalvots, ka visām grāmatām ir jāizskatās vienādām. "Neapšaubāmi katrā biznesā ir sava specifika un grūtības, un grāmatu jomā tā ir naudas plūsma, jo grāmatu tirdzniecība notiek lēni un nauda pie izdevēja atgriežas ilgā laikā," raksta Bojārs, un pauž, ka izdevēju un grāmatniecības profesionāļu pārmetumi ir nevietā.
Jau ziņots, ka pirmdien, 17. oktobrī, izskanējušais Latvijas Televīzijas raidījumus "Aizliegtais paņēmiens" izraisījis pamatīgu sašutumu grāmatizdevēju vidū. Veiktais eksperiments ar pašizdotu grāmatu tiecās pierādīt literatūras izdevumu pārlieku lielo dārdzību veikalos – pašizmaksa, pēc raidījuma veidotāju aprēķiniem, ir vien 16% no tās cenas, ko maksājam veikalos. Pēc raidījuma gan sociālajos tīklos, gan atsevišķos medijos tika pausti profesionāļu viedokļi par raidījuma veidotāju neiedziļināšanos izdevējdarbības biznesa specifikā un virspusēju, pat tendenciozu viedokli, radot skatītājiem greizu priekšstatu par grāmatu cenām.
Atbildot uz grāmatizdevēju sašutumu, publicējam žurnālista Gunta Bojāra izplatīto viedokli.
Konkrētā pašizmaksa un konkrētais pašizmaksas īpatsvars tika rēķināts uz konkrētu grāmatu "Pēckara bērni", kas veikalā maksāja 9,15 eiro un kas ne tuvu nav tā cena, par kādu tiek pārdotas citas – jaunas profesionāļu veidotas grāmatas. "Pēckara bērni" nav ne ar profesionālu dizainu (vāka ilustrācijā izmantota shutterstock bilde), ne ar izcilu valodu un ne ar augstu tipogrāfisko pilotāžu, kas nozīmē, ka tās veidošanā nav piedalījušies augsta līmeņa profesionāļi, un tādus arī mēs izvēlējāmies, lai rēķinātu pašizmaksu. Tipogrāfiskie aprēķini veikti tieši šai grāmatai un tieši šīs grāmatas papīram. Parasts šajā gadījumā domāts kā tāds, uz kāda drukāti daudzi citu grāmatu teksti (ja ir šaubas, iesaku iegriezties grāmatnīcā aptaustīt). Autortiesības šīs grāmatas aprēķinos netika iekļautas, jo šos noteikumus izskaidrojām, proti, ja grāmatu grib izdots pats. Un, ja kas, nevienam autoram tā nav liegts rīkoties. Vēlāk arī raidījumā izskaidrojām, ka jauna autora procents varētu būt 10% no vairumtirdzniecības cenas. "Pēckara bērnu" gadījumā grāmatas pašizmaksas īpatsvaru pret veikala cenu tas varētu ietekmēt maksimums līdz 20%, ne vairāk...
Tas viss nozīmē, ka, ja grāmatas veidošanā tiktu iesaistīts superdizainers, supermaketētājs, superkorektors un superredaktors, ko grib komentāra autore (domāts "Ascendum" vadītājas Zaigas Pūces viedoklis, kas publicēts portālā "Satori.lv" 18. oktobrī – red.), tas viss, protams, maksā dārgāk, pašizmaksa loģiski ir augstāka, bet augstāka ir arī grāmatas cena veikalā, un grāmatas veidošanas un drukāšanas pašizmaksas īpatsvaru tas varētu pat būtiski neietekmēt. Piemērs, neapšaubāmi šajā ziņā augsta līmeņa izpildījums un paraugs ir jaunā Jura Rubeņa grāmata, bet cena veikalā virs 28 eiro. Runājot kopumā par jau lielo spēlētāju izdevējdarbību, raidījumā tika arī skaidri norādīts, ka lielām izdevniecībām, protams, vēl jāīrē telpas, jāalgo darbinieki, jāmaksā arī autoriem, ir vēl citas daudz dažādas izmaksas, kas arī veido grāmatas pašizmaksu, bet mēs nezinām, kādas šiem izdevējiem ir apjoma atlaides tipogrāfijās, grāmatu izplatīšanā vai citi ieguvumi, ko dod spēlētāja lielums.
Par to, vai "ss.lv" atrodamie maketētāji maksā nodokļus, jā, nezinu, bet tikpat labi tas ir jautājums arī, vai nodokļus maksā tie maketētāji, kas piestrādā izdevniecībās un nav to pastāvīgi darbinieki. Un attiecībā uz "ss.lv" sludinājumu iesniedzēju profesionalitātes līmeni, es aicinātu to tomēr nenovērtēt par zemu, jo daudzi šajā nozarē strādājošie cilvēki (it sevišķi maketētāji) lielākoties ir gabaldarbu veicēji un labprāt pārdod savus pakalpojumus arī šajā sludinājumu portālā.
Raidījumā netika apgalvots, ka visām grāmatām ir jāizskatās vienādām. Skatītājiem un arī grāmatu lasītājiem tika izskaidrotas galvenās grāmatas cenas veidošanās pozīcijas – drukāšana, izplatīšana, autortiesības. Neapšaubāmi katrā biznesā ir sava specifika un grūtības, un grāmatu jomā tā ir naudas plūsma, jo grāmatu tirdzniecība notiek lēni un nauda pie izdevēja atgriežas ilgā laikā.
