Izaī kvartets tika izveidots 1984.gadā, kad tā dalībnieki vēl mācījās Parīzes konservatorijā. Sava ansambļa nosaukumam viņi bezbailīgi izvēlējās beļģu leģendārā vijolnieka-virtuoza, diriģenta un komponista Ežēna Izaī (1858-1931) vārdu, kura mākslā, līdzās klasiskam diženumam, patētikai un brīnumainam vieglumam, iemiesojās arī brīvas poētiskās improvizācijas gars.
Ežēna Izaī mūzikas ugunīgajam temperamentam, spēkam un skaistumam bija maģiska ietekme uz jauno ansambli. Izaī kvartets pilnveidojās, strādājot kopā ar slaveno kvartetu "LaSalle" un Amadeus mūziķiem. Jau 1988.gadā Izaī kvartetu sagaidīja pirmie lielie panākumi – Starptautiskajā konkursā "Evian" tas kļuva par pirmo franču kvartetu, kas ieguvis šī konkursa "Grand Prix".
Šim ansamblim ir aplaudējuši klausītāji Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīs. Tas ir uzstājies tādās pasaulslavenās koncertzālēs kā "Théâtre de la Ville" un "Théâtre des Champs Elysées" Parīzē, "Wigmore Hall" un "South Bank" Londonā, "Musikverein" Vīnē, Berlīnes filharmonijā, kā arī festivālos Zalcburgā, Šlēzvigā-Holšteinā, Lokenhauzā…
Izaī kvarteta diskogrāfijā ir Haidna, Bēthovena, Mocarta, Mendelsona, Debisī, Ravēla un Forē skaņdarbi, kas iemūžināti skaņu ierakstu firmās "Harmonia Mundi", "Phillips" un "Decca". 2003.gadā kvartets nodibināja savu skaņu ierakstu firmu "Ysaÿe Records/Aeon".
Noliecot galvu pagātnes ģēniju priekšā, kvartets interesējas arī par mūsdienu komponistu skaņdarbiem. Viens no kompaktdiskiem, kurā ieskaņoti visi Andrē Bukurešļijeva kvarteti, 2001.gadā tika apbalvots ar Šarla Kro akadēmijas Grand Prix.
1994.gadā Izaī kvartets nodibināja stīgu kvarteta klasi Parīzes Augstākajā konservatorijā.
Koncertā piedalās arī stīgu kvartets "DIFERENCE" (Latvija), kas savu profesionālo meistarību ir slīpējis Izaī kvarteta meistarklasēs Parīzes konservatorijā.
Ceturtdien, 24.maijā pl.19.00 Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar koncertu noslēgs ziemas sezonu. Kā solists koncertā uzstāsies franču vijolnieks Reno Kapisons (Renaud Capuçon, vijoile, Francija). Orķestri diriģēs Andris Nelsons. Programmā: R.Štrauss – Tils Pūcesspieģelis, E.Lalo – Spāņu simfonija, K.Debisī - Jūra, K.Debisī - Fauna diendusa
Vijolnieks Reno Kapisons ir Parīzes konservatorijas absolvents, kurš slīpējis savu meistarību arī pie Tomasa Brandisa un Īzaka Sterna. Dažus gadus viņš bijis koncertmeistars Gustava Mālera Jauniešu orķestrī un uzstājies kopā ar Pjēru Bulēzu, Seidži Ozavu, Daniēlu Bārenboimu un, protams, ar Klaudio Abado. Jaunā mūziķa balvu vidū ir 2005.gada solista-instrumentālista goda nosaukums (Victoires de la Musique) un 2006.gada Džordžes Enesku balva (SACEM).
Kapisonam ir bijis gods uzstāties ar Berlīnes filharmoniķiem, ar Bostonas, Filadelfijas un Hjūstonas orķestriem, ar visiem lielākajiem Francijas orķestriem, ar Itālijas, Vācijas, Šveices, Japānas un Dānijas simfoniskajiem kolektīviem… Viņš ir sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Bernards Haitinks, Kristofs fon Dohnāņi, Kristofs Ešenbahs, Mjung-Vun Čungs, Šarls Dituā, Marks Miņkovskis, Vladimirs Fedosejevs, Filips Džordans…
Kamermūzikā Reno Kapisons ir uzstājies ar tādiem izciliem meistariem kā Marta Argeriča, Daniēls Bārenboims, Jeļena Baškirova, Helēna Grimo, Jefims Bronfmans, Katja un Mariella Labekas, Mihails Pļetņovs, Vadims Repins, Jurijs Bašmets… Viņu aicina uzstāties prestižākajos Eiropas mūzikas festivālos - Edinburgā, Berlīnē, Lokenhauzā, Lucernā, Verbjē, Tenglvudā…
Viņš ieskaņo gan solo programmas, gan kamermūzikas ansambļus.
Reno Kapisons spēlē Gvarnēri del Džezu vijoli Panette (1737), kas agrāk piederējusi Īzakam Sternam.
Piektdien, 25.maijā pl. 20.30 (ieeja no pl.18.30) mūsdienu kultūras centrā "Sapņu fabrika" ar programmu "BAZAR SAVANT" (Gudrinieku tirgus) uzstāsies pasaules mūzikas ansamblis "LO'JO".
Ansamblim "LO'JO" nav līdzīga no Kanādas līdz pat Austrālijai. Ansambļa specialitāte ir tas, kas atrodas poēzijas un iztēles gultnē, tas, kas ieved transā. Arābu melodijas, Jamaikas tempi, Bohēmijas vijoles, afrikāņu ritmi, franču šansons, amerikāņu roks – viss ir kopā savīts un top par vienu veselu. Ikviena "LO'JO" uzstāšanās ir maģiskas juteklības ieskauta.
Ansambļa instrumentālisti spēlē klasiskus, elektroniskus un eksotiskus – austrumu tautu un afrikāņu – instrumentus. Bet vokālisti, šķiet, prot dziedāt visās pasaules mēlēs.
Viņi rosina fantāziju un brīžiem vienkārši hipnotizē klausītājus - kā šamaņi. Un publika dzied un dejo mūziķiem līdzi, kopā ar viņiem sapņojot par senām ciltīm, svešām zemēm un reibinošām smaržām…
Pirmdien, 4.jūnijā pl.19.00 Melngalvju namā deju mūziku no Brāmsa līdz Čaikovskim izpildīs vijolnieks Lorāns Korsija (Laurent Korcia) un pianists Žonass Vito (Jonas Vitaud).
Krāšņa skaņa, lieliska tehnika, domas precizitāte un šarms – tā kritiķi un kolēģi raksturo Lorāna Korsijas spēles stilu.
Korsijas veiktie Izaī un Bartoka skaņdarbu ieraksti ir pieradījuši, ka viņš ir izcils vijolnieks, kura kaisme un intuīcija jau no pašas pirmās skaņas aizrauj klausītājus. Ne velti viņu salīdzina ar tādiem vijoļspēles dižgariem kā Jaša Heifecs un pats Ežēns Izaī.
Bērnībā Lorāns Korsija mācījās pie Pjēra Barbizē, bet Parīzes konservatorijā- pie Mišelas Oklēras, kura ir Žaka Tibo un Džordžes Enesku skolniece. Visi viņa diplomi ir ar izcilību – gan Parīzē, gan vēlāk Londonā, kur viņš saņēma arī Karalienes Elizabetes balvu. Astoņpadsmit gadu vecumā Dženovā viņš kļuva par Paganīni konkursa laureātu, un viņam tika gods spēlēt ģeniālā meistara vijoli. Pēcāk sekoja uzvaras Žaka Tibo un Zino Frančeskati konkursos. Lorāns Korsija ir apbalvots ar Victoire de la Musique un Džordžes Enesku balvu (SACEM), kā arī ar Šarla Kro Nacionālās akadēmijas Grand Prix.
Viņš ir viens no retajiem mūsdienu vijolniekiem, kuru repertuāram nav robežu. Viņš spēlē visu: no Baha līdz Pjacollam un mūzikas novitātēm. Korsijas atskaņotās sešas Izaī sonātes kļuva par jaunu lappusi vijoļspēles vēsturē. Viņš ir pirmatskaņojis Hences solo sonāti, kā arī ierakstījis mūziku kinofilmai Annas Frankas dienasgrāmata un līdzās Ichakam Perlmanam, Idai Hendelei un Hilarijai Hānai piedalījies Bruno Monsenžona dokumentālajā filmā par mūsdienu izcilākajiem vijolniekiem.
Lorāns Korsija spēlē Stradivāri vijoli (1719).