"Literatūra ar kultūrvēsturisku ievirzi par Latviju, tagadējām Baltijas valstīm, kā arī vēsturiskās Austrumprūsijas telpu, to kultūrvēsturisko mantojumu: vēsturi, valodu, kultūru, tautu dzīvi, tradīcijām, izcilām personībām, vācbaltu dzimtu vēsturi..." tā kolekciju kodolīgi raksturo LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja Vija Daukšte un uzsver, ka šis ir specializēts krājums ar akadēmisku ievirzi, lai gan krājums tiek komplektēts gan kā resurss zinātniski pētnieciskajam darbam, gan ievērojot plaša lasītāju loka intereses.
To veido divas kolekcijas: Letonikas kolekcija un Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija. Letonikas kolekcija veidojusies gadu desmitiem par Latviju un latviešiem (turklāt visās iespējamās valodās), savukārt otras kolekcijas pamatu veido dāvinājums - 1994. gadā savu privāto kolekciju Latvijas Nacionālajai bibliotēkai uzdāvināja vācbaltietis Oto Bongs (1918-2006), un tās tematiskā ievirze ir līdzīga Letonikas kolekcijai.
"Protams, mēs esam priecīgi par ikvienu interesentu, kas atnāk pie mums, tomēr pieredze rāda, ka mūsu tradicionālais lasītājs ir tas, kuru interesē Latvijas vēsture un kultūrvēsturiskā telpa. Lielākais vairums mūsu lasītāju ir zinātnieki un studenti ar padziļinātām zināšanām un interesēm humanitārajās nozarēs," stāsta Vija Daukšte.
Tomēr tā gluži nav, ka šajās nodaļās iegriežas vien akadēmiski pētnieki, jo tieši šeit meklēt un atrast nāk tie lasītāji, kas interesējas par novadu vēsturi, tradīcijām, etnogrāfiju, folkloru... "Ļoti bieži ceļš uz bibliotēku sākas līdz ar studiju sākumu," atzīst Vija Daukšte.
"Un ļoti bieži cilvēki nāk vien ar ideju vai nojausmu par meklējamo, bet tāpēc jau bibliotēkā ir speciālisti, kas palīdz atrast. Tāpēc ikvienam iesaku nāk un vaicāt, turklāt mūsu kolekcijas tiek papildinātas, jo arvien iznāk jaunas grāmatas, kurās tiek pētīts mūsu kultūrvēsturiskais mantojums; mūsu kultūras telpa joprojām ir interesanta zinātniekiem". Nodaļas vadītāja ar Dainu skapi salīdzina Letonikas un Baltijas centra krājumu, jo tajos tiek glabātas izcilas nacionālas vērtības.
Tas ir skaitliski neliels bibliotēkas specializētais krājums (apmēram 55 000 no 4 miljonu lielā LNB krājuma), taču tieši šeit tiek glabāti visunikālākie materiāli - iespieddarbi (grāmatas, sīkiespiedumi, periodiskie izdevumi, kartes, attēlizdevumi), kas izdoti latviešu valodā līdz 1850.gadam, svešvalodās līdz 1700.gadam (krievu valodā līdz 1800.gadam), kā arī iespieddarbi ar īpašām retuma pazīmēm (aizliegti un vajāti izdevumi, klasiķu darbu pirmizdevumi, greznumizdevumi un poligrāfiski interesanti iespiedumi, eksemplāri ar autoru un ievērojamu personu atzīmēm u.c.).
"Uzskatu, ka mums ir bagātākais latviešu seniespiedumu krājums," saka LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Ināra Klekere. Seniespiedumu kolekcijā ietilpst 64 inkunābulas (līdz 1500.gadam izdotas grāmatas, kas laistas klajā tikai dažus gadu desmitus pēc tam, kad Gūtenbergs izgudroja grāmatu iespiešanu). Nodaļā glabājas arī nozīmīgs rokrakstu krājums.
"Starp vairāk nekā 400 personālfondiem un kolekcijām minami Viļa Rīdznieka, Baumaņu Kārļa (arī Latvijas himna viņa rokrakstā), Ernesta Dinsberga, Herberta Dorbes, Stepona Seiļa, Andriva Jūrdža personālarhīvi. Nodaļā ir arī vairākas jaunlaiku mūzikas rokrakstu kolekcijas - parasti Rīgas kinostudija, Latvijas radio, Kultūras ministrija no komponistiem iepirka nošu materiālus, un pēc kāda laika atdeva mums glabāšanā," stāsta Ināra Klekere.
Šī ir nodaļa, kas galvenokārt orientēta zinātnieku apkalpošanai un kuru tikai retam parastam lasītājam būtu vajadzība apmeklēt, bet retumi arī citur pasaulē nav domāti plaša lasītāju loka vajadzību apkalpošanai. Sabiedrība unikālos materiālus var iepazīt arī izstādēs, jaunlaiku edīcijās.
"Pie mums nāk tie lasītāji, kuriem nepieciešami nepublicēti materiāli. To pierāda arī statistika, kur rokrakstu izsniegums ir lielāks par iespieddarbiem," atzīst Ināra Klekere. Arī šīs nodaļas krājumus skārusi digitalizācijas ēra, un, piemēram, latviešu valodā iznākušo periodiku, kas izdota līdz 19. gadsimta vidum, ir iespējams brīvi lasīt internetā (www.lnb.lv).
Retumu krājumā ir arī jaunākas un pavisam jaunas grāmatas ar dažādām retumu pazīmēm: savulaik cenzūras aizliegti izdevumi, piemēram, viens no dažiem zināmajiem Baumaņu Kārļa dziesmu krājuma Līgo (1874) palikušajiem eksemplāriem (pēc tam, kad Krievijas cenzūras iestādes tirāžu sadedzināja), latgaliešu drukas aizlieguma laika kontrafakcijas, pasaules dižgaru (J. V. Gētes, I. Kanta, A. Puškina u.c.) darbu pirmizdevumi.
Īpaši nozīmīga sadaļa ir latviešu trimdas bēgļu nometnēs līdz 1950.gadam iespiesto grāmatu kolekcija. Labā ziņa ir tā, ka arī retumu kolekcija tiek papildināta. Unikāli rokraksti un izdevumi vairs nav atrodami nomaļu māju pažobelēs, bet ik pa laikam tos rodas iespēja tos nopirkt no privātpersonām, arī izsolēs.
Izrādās, pat šajā pragmatiskajā un ļoti savtīgajā laikā tomēr joprojām atrodas cilvēki, kas pat ļoti vērtīgus eksemplārus ir gatavi LNB dāvināt. Ināra Klekere: "Cilvēkiem pamazām būs jāpierod pie Gaismas pils, jo ir izaugušas vairākas paaudzes, kas nemaz nav bijušas kārtīgā bibliotēkā, viņi pat nezina, ko no tās gaidīt un kā pašam tajā būt."
Letonikas un Baltijas centrs ar divām kolekcijām - Letoniku un Baltijas Centrālo bibliotēku (O. Bonga dāvinājumu), A. Ģintera un Stendera lasītavām un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa, Latvijas folkloras krātuve, Dainu skapis atrodas ēkas 5. stāvā
Šajā stāvā bibliotēkas interjerā iemūžināta divdesmit latu nomināla gaiši brūnā krāsa.
Letonikas un Baltijas centra krājuma kolekciju apjoms ir ap 145 000 vienību. Ik gadus tas tiek papildināts aptuveni ar 800 līdz 900 jauniem izdevumiem.
Ap 9000 Letonikas kolekcijas grāmatu lasītājiem ir brīvi pieejamas Stendera lasītavā.
Letonikas kolekciju veido monogrāfijas, kolektīvi pētījumi, rakstu krājumi, latviešu autoru kopotie raksti, kalendāri, uzziņu literatūra - enciklopēdijas, rokasgrāmatas, dzimtu vēstures un citi līdzīga rakstura iespieddarbi.
Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija saturiski un ģeogrāfiski ietver dažāda rakstura materiālus par Baltijas tautām, tostarp vācbaltu, vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, valodām. Kolekcijā ir monogrāfijas, vācbaltiešu autoru daiļdarbi, memuāru literatūra, lietuviešu, latviešu un igauņu trimdas izdevumi, kā arī rokraksti un Baltiju vizuāli dokumentējošs attēlu arhīvs, kurā ietilpst ap 54 tūkstošiem fotouzņēmumu un atklātņu.
Letonikas un Baltijas centrā pieejamas divas lasītavas un individuālā darba kabineti.
Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas krājuma apjoms 2014. gada sākumā bija 55 267 glabāšanas vienības.
Visvecākais iespiedums latviešu valodā, kas atrodas krājumā, ir 1586./87.gada baznīcas rokasgrāmatu.
S. Minstera Kosmogrāfijā (Bāzele, 1550) atrodams senākais līdz šim zināmais teksts latviešu valodā - J. Hāzentētera tēvreize.
Retumu krājumā glabājas 287 paleotipi (1501.-1550.gada izdevumi), to skaitā 16.gs. izcilo tipogrāfu - Plantēnu, Elzevīru, Parīzes Karaliskās tipogrāfijas un citu firmu iespiedumi.
Rokrakstu krājumā ir vairāk nekā 400 personālfondu un kolekciju - publicēti un nepublicēti apcerējumi, literāru darbu manuskripti, vēstules, fotogrāfijas u.c.
