Kultūras ministrija (KM) ir gandarīta par Augstākās tiesas (AT) 31 janvāra lēmumu, ar kuru noteikts – 973 padomju laikā uzņemto filmu mantiskās autortiesības pieder autoriem – fiziskām personām, kuru radošās darbības rezultātā filmas tapušas, portālam "Delfi" pavēstīja ministrijas pārstāve Lita Kokale.
"Padomju laikā uzņemtās teju 1000 filmas ir Latvijas kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa. Mūsu uzdevums ir sargāt Latvijas kino klasikas zelta fondu un nodrošināt tā pieejamību plašai sabiedrībai. Līdz šim Kultūras ministrija piesaistījusi valsts un Eiropas Savienības fondu finansējumu, lai atjaunotu un digitalizētu 15 spēlfilmas un deviņas animācijas filmas. Svarīgi, lai iesāktais darbs turpinātos," uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.
Līdz ar AT spriedumu novērstas jebkādas a/s "Rīgas kinostudija" iespējas turpmāk bez filmu autortiesību turētāju piekrišanas pārdot vai atdot tiesības uz minēto filmu izmantošanu trešajām pusēm – pašmāju vai ārvalstu uzņēmumiem.
Jau ziņots, ka KM bija iesniegusi kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2014. gada 22. aprīļa spriedumu prasībā pret a/s "Rīgas Kinostudija" par mantisko autortiesību atzīšanu uz LPSR valsts uzņēmumā "Rīgas kinostudija" uzņemtajām 973 filmām, kas tapušas laikā no 1964. gada līdz 1990. gada 4. maijam.
Jau ziņots, ka AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība tika noraidīta, jo, lai gan AT nepiekrita atsevišķiem apgabaltiesas secinājumiem, tomēr šajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir pareizs, proti, prasību apmierināšana nav iespējama. Tas, ka arī "Rīgas kinostudija" nepieder autortiesības uz padomju laikā radītajām filmām, izriet jau no AT sprieduma. Proti, tiesības uz filmām nepieder nevienai juridiskajai personai.
