Operas vadības pārstāvji saņēma kopumā vairākus tūkstošus latu par topošu iestudējumu un noslēdza par to autoratlīdzības līgumus laikā, kad turpinājās konkurss uz operas direktora amatu, kuram noslēdzoties Jaunzeme-Grende tomēr nesteidza pagarināt Žagara pilnvaras, kritizējot viņu par nesaimniecisku operas vadīšanu un lielajiem LNO parādiem. Portāls "Delfi" arī vēstīja, ka novembrī pirmizrādi pieredzējušās izrādes "Dievu mijkrēslis" radošā komanda - Viesturs Kairišs un Ieva Jurjāne - joprojām nav saņēmuši līgumā paredzēto autoratlīdzību, kas bija jāsamaksā līdz novembra beigām.
LNO Komunikāciju daļas vadītāja Inga Vasiļjeva iepriekš skaidroja, ka ar Kultūras ministrijas (KM) rīkojumu oktobrī tika izveidota ekspertu komisija, kas lēma par Žagara piesaistīšanu jauniestudējuma "Lucia di Lammermoor" režijas veidošanai un "honorāra atbilstību tirgus situācijai"; arī honorāra apmēru noteikusi KM, balstoties uz šīs komisijas atzinumu.
Bīviņa portālam "Delfi" pastāstīja, ka komisija nav bijusi izveidota kā pastāvīga, kas vienmēr lemj par Žagara honorāru, jo tika nolemts tādu komisiju veidot pirms katra konkrētā gadījuma, kad Žagars vēlētos iestudēt. "Lucia di Lammermoor" gadījumā komisijā bija Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Sergejs Timofejevs, Latvijas Teātra padomes priekšsēdētāja Inga Fridrihsone un Mūzikas padomes priekšsēdētāja Gundega Šmite, pastāstīja Bīviņa.
18.oktobrī izdotajā bijušās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes rīkojumā komisijai uzdots Žagara iesniegumu "par režisora darba veikšanu" izskatīt un atzinumu par viņa "piemērotību plānotā radošā darba veikšanai un plānotās atlīdzības apmēra atbilstību tirgus situācijai" ministrijai iesniegt pēc nepilnas nedēļas – līdz 24.oktobrim.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka komisija tika informēta par vidējo režisoru honorāru apjomu un, pamatojoties uz to, izlēma, ka autoratlīdzība Žagaram būs 10 tūkstoši latu.
"Jautājums par honorāru apmēru un to, cik saprotamā un atklātā veidā tie tiek noteikti, ir viens no aktuāliem tematiem, par ko ar operas administrāciju diskutēja arī iepriekšējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V)," klāsta Bīviņa.
Viņa norādīja, ka pagājušā gada sākumā KM un LNO vienojās par principiem, kā LNO informēs sabiedrību par tās darbību un noslēgtajiem līgumiem. "Opera sagatavoja un ministrija saskaņoja rīkojumu, kurā noteica, ka ierobežotas pieejamības ir tikai tā informācija, kas var apdraudēt LNO starptautisko konkurētspēju un darbību starptautiskajā arēnā un kurai ierobežoto pieejamību pamato ar spēkā esošajiem likumiem," sacīja Bīviņa.
"Savukārt visai pārējai informācijai par operas darbību jābūt pieejamai sabiedrībai. Saskaņā ar vienošanos, KM kā LNO kapitāldaļu turētāja apņēmās ciešā sadarbībā ar LNO izvērtēt visu informāciju par tās darbību un kontrolēt rīkojumā noteikto, lai iedzīvotāji būtu pārliecināti, ka opera rīkojas sabiedrības interesēs," informēja KM pārstāve.
Jau ziņots, ka LNO atteicās atklāt parakstītos autoratlīdzības honorārus, jo tie esot komercnoslēpums, turklāt to liedz arī LNO iekšējais rīkojums par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, tomēr portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka Žagars par "Lucia di Lammermoor" iestudējumu varētu saņemt 10 000 latu, LNO galvenais scenogrāfs Andris Freibergs – 9000 latu, bet LNO galvenā kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka par tērpiem – nedaudz vairāk kā 7000 latu.
"Domājams, ka jautājumi par māksliniekiem, kas piesaistāmi operas kvalitatīvo mērķu sasniegšanai, un autoratlīdzības apmēra noteikšanu tiks risināti, pilnveidojot labas pārvaldības principus un paplašinot teātra valdi līdz trīs cilvēku sastāvam ar konkrētām atbildības jomām," pieļāva Bīviņa.
Viņa arī uzsvēra, ka savlaicīga finanšu saistību izpilde ir LNO direktora atbildība, bet par to, lai samaksa par darbu notiktu savlaicīgi, jārūpējas operas finanšu direktoram, savukārt konkrētu līgumu apmaksu vai maksājumu kavēšanos KM nevarot komentēt.
LNO pārstāve Vasiļjeva iepriekš stāstīja, ka LNO "standarta prakse radošo komandu autoratlīdzības izmaksas kārtībā" paredz 1/3 honorāra maksāt pēc maketa pieņemšanas un radošās idejas prezentācijas, 1/3 - pēc skatuves mēģinājumu sākuma, bet atlikušo trešdaļu - pēc pirmizrādes. "Jauniestudējuma "Lucia di Lammermoor" radošās komandas līgumu nosacījumi attiecībā uz honorāru izmaksas kārtību atbilstoši standartpraksei paredz honorāra daļas izmaksu pēc [decembrī notikušās] maketa un radošās idejas pieņemšanas," klāstīja Vasiļjeva, atklādama, ka radošā komanda ir saņēmusi ceturto daļu no honorāra.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka tādējādi Žagaram kā autoratlīdzība decembrī ieskaitīti 2500 lati, Freibergam – vairāk par 2000 latu, bet Pasternakai – vairāk nekā 1500 lati.
Savukārt Kairišs portālam "Delfi" iepriekš atzina: pretēji līgumā noteiktajam, ka desmit dienu laikā pēc pirmizrādes honorāram jābūt samaksātam pilnībā, tas pēc "Dievu mijkrēšļa" pirmizrādes pagājušā gada 19.novembrī vēl nav noticis.
Kairišs pastāstīja, ka kopumā viņam izmaksāta apmēram puse no honorāra, un "pēdējā laikā operā tāda sistēma bija, ka ir kavēšanās". Šī iemesla dēļ Kairišs, slēdzot ar LNO pēdējo līgumu, vēlējies noteikt soda sankcijas par kavēšanos, taču operas juristi tam neesot piekrituši. Režisors arī atzina, ka "reālā situācija neatbilst" standartlīgumos paredzētajai honorāru izmaksas kārtībai.
Kairišs pastāstīja, ka arī viņas dzīvesbiedre, "Dievu mijkrēšļa" scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne nav pilnībā saņēmusi honorāru par Riharda Vāgnera operas iestudējumu, un arī viņai samaksāts "noteikti mazāk par pusi".
"Režisors Viesturs Kairišs un māksliniece Ieva Jurjāne joprojām nav parakstījuši pieņemšanas-nodošanas aktu, kā to paredz ar viņiem noslēgtie līgumi. Līdz ar to arī atlikusī atlīdzība netiek maksāta," uz to portālam "Delfi" norādīja LNO pārstāve Vasiļjeva, kura apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai uzreiz pēc aktu parakstīšanas mākslinieki naudu saņems.
Pēc portāla "Delfi" intereses pirmdien Kairišam zvanījuši no operas un paziņojuši, ka neesot parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts un neesot nodota arī operas caurlaide, vēlāk pastāstīja režisors. "Tie ir kaut kādi gājieni... Tas man nepatīk," sacīja Kairišs, kurš caurlaidi nodevis uzreiz pēc pirmizrādes, bet par akta parakstīšanu viņam līdz šim neviens neesot atgādinājis. "Varbūt iepriekš tie arī bija jāparaksta, tas ir iespējams, bet agrāk tad to man pateica uzreiz," skaidroja režisors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
