Latvijas Nacionālajai operai (LNO) šogad budžeta grozījumos ieplānotie papildu 650 tūkstoši latu ir paredzēti tikai nodokļu parādu segšanai, nevis darbinieku algām, teica Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs un LNO kapitāldaļu turētājs Guntis Puķītis.
"Šajos 650 tūkstošos nav algu," viņš sacīja. "Tas ir tikai nodokļu un kreditoru parādiem."
Puķītis atturējās komentēt, vai mākslinieku algas varētu palielināt no operai nākamgad apsolītajiem papildu 1,2 miljoniem latu, norādot, ka šī nauda operai vēl nav piešķirta.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka LNO kora arodbiedrība maija beigās paziņoja par streika pieteikumu, prasot atjaunot kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem pilnu darba slodzi un darba algu, kā arī pārtraukt diskriminējošo noteikumu piemērošanu, slēdzot nepamatotus terminētus darba līgumus. Tiesa streiku neatļāva, bet sarunās ar administrāciju koristi panāca vienošanos atteikties no nepamatotiem terminētiem darba līgumiem.
LNO direktors Andrejs Žagars norādīja, ka lielākas algas ir pelnījuši visi operas darbinieki un, "kad valsts atdos operai 2009.gada finansējumu, operas administrācija ar lielu prieku visiem sadalīs un atdos 2009.gada algas".
Valdība jūlija sākumā atbalstīja KM informatīvo ziņojumu, kurā operai šā gada budžeta grozījumos tiek lūgts piešķirt papildu 650 tūkstošus latu.
Savukārt nākamajā gadā LNO vajadzībām plānots prasīt par 1,2 miljoniem latu vairāk nekā šogad, turklāt vēl tiek aprēķinātas izmaksas kritiskā stāvoklī esošo operas skatuves tehnoloģiju nomaiņai, kas arī varētu maksāt vismaz miljonu latu, iepriekš norādīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
LNO budžets šogad ir aptuveni 5,8 miljoni latu, tostarp valsts budžeta finansējums veido 64% un pašu ieņēmumi – 37%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
