Ierosināts palielināt finansējumu atlīdzībai no 5% līdz 10% no kopējās grāmatu iepirkšanai paredzētās summas. 10% atlīdzība bija noteikta pirms valsts ekonomiskās krīzes – līdz 2009.gadam.
Iespēja saņemt atlīdzību par savu darbu izsniegumu bibliotēkās jeb tā saucamo publisko patapinājumu autoriem ir kopš 2006.gada.
KM juriskonsults autortiesību jautājumos Rihards Gulbis atzina, ka, arī atjaunojot atlīdzību 10% apmērā no summas, kas iepriekšējā gadā piešķirta bibliotēkām krājuma papildināšanai, tuvākajā laikā trekno gadu līmeni tomēr neizdosies sasniegt, jo krīzes laikā būtiski sarucis arī pats valsts finansējums krājuma papildināšanai.
2008.gadā publiskā patapinājuma atlīdzības izmaksai tika atvēlēti 437 286 lati, bet jau nākamajā gadā, samazinoties gan atlīdzībai no 10% līdz 5%, gan valsts finansējumam bibliotēku krājuma papildināšanai, līdzekļi publiskā patapinājuma atlīdzības izmaksai saruka 3,4 reizes.
"Pat tagad [atjaunojot atlīdzību 10% apmērā], ņemot vērā, cik tiek atvēlēts bibliotēku krājuma papildināšanai, joprojām nebūs sasniegts trekno gadu līmenis," sacīja Gulbis.
Saskaņā ar KM aprēķiniem publiskā patapinājuma atlīdzībai 2013.gadam pēc izmaiņu stāšanās spēkā provizoriski būtu nepieciešams 182 221 lats, bet 2014. un 2015.gadam – 218 665 lati.
Salīdzinājumam - 2011.gadā veikto publisko patapinājumu atlīdzība tika noteikta 85 424 latu apmērā.
"Ņemot vērā, ka vairs nepastāv ekonomiskais un tiesiskais pamats noteikt samazinātu publiskā patapinājuma atlīdzības aprēķināšanā izmantojamo procentuālo likmi, noteikumu projekta mērķis ir atjaunot to iepriekšējā līmenī, tā nodrošinot taisnīgu atlīdzību autoriem un citiem tiesību subjektiem, kuru darbi un blakustiesību objekti tiek izmantoti publiskā patapinājumā bez viņu atļaujas," pamato KM.
Ja publiskā patapinājuma atlīdzība tiks atjaunota 10% apmērā, tas finansiāli tieši ietekmēs ar autortiesībām aizsargātu darbu autorus un blakustiesību īpašniekus, jo prognozējams ikgadējās publiskā patapinājuma atlīdzības proporcionāls pieaugums, norāda ministrija.
Arī privātās bibliotēkas izmaiņas finansiāli ietekmēs tieši, jo paredzams, ka privāto bibliotēku izdevumi publiskā patapinājuma atlīdzības izmaksai no 2014.gada varētu proporcionāli pieaugt. Saskaņā ar ministrijas datiem Latvijā pērn bija divas privātās bibliotēkas.
KM uzsver, ka bibliotēku lasītājus tas tieši finansiāli neietekmēs.
Pēc KM sniegtās informācijas, 2011.gadā atlīdzība par 2010.gadā veikto publisko patapinājumu tika sadalīta 1540 autoriem. Citu tiesību īpašnieku īpatsvars atlīdzības izteiksmē bija mazāks par 2%.
"Publiskā patapinājuma atlīdzības prognozējamais pieaugums sekmēs jaunu kultūras vērtību, it īpaši jaunu literāru darbu, radīšanu. Tiks arī sekmēta radošo personu iespēja gūt savam intelektuālajam ieguldījumam Latvijas kultūras mantojuma bagātināšanā atbilstošu atlīdzību. Bibliotēku lasītājiem tiks ilgtermiņā nodrošināta piekļuve bibliotēku krājumiem," ieguvumus no publiskā patapinājuma atlīdzības palielināšanas skaidro KM.
KM izstrādātie grozījumi "Kārtībā, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu" vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.
Iespēja saņemt atlīdzību par savu darbu izsniegumu bibliotēkās jeb tā saucamo publisko patapinājumu autoriem ir kopš 2006.gada. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atlīdzību sadala un izmaksā autortiesību un blakustiesību subjektiem viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi attiecīgu KM atļauju, proti, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), balstoties uz to, cik bieži autoru darbi tiek lietoti bibliotēkās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
