"Augstu novērtēju jūsu kā mūzikas nozares profesionāļu iniciatīvu nākt ar atbalstu un skaidrot arī plašākai sabiedrībai Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības nepieciešamību Rīgā. Apbrīnojams ir jūsu veikums, tostarp izcilie Latvijas mūzikas nozares mākslinieku pasaules mēroga sasniegumi, kuru gūšanā starptautiskiem standartiem atbilstošas infrastruktūras mūsu valsts galvaspilsētā diemžēl nav," teikts ministres vēstulē.

Ministre cer, ka arī kolēģi valdībā un Saeimā uz lēmuma par Nacionālās koncertzāles būvniecības nepieciešamību Rīgā raudzīsies kā "valstiski nepieciešamu – magnētu ne vien pašmāju mūzikas izcilībām, uzlecošajiem talantiem un starptautiski atzītiem māksliniekiem, bet arī ārvalstu tūristu un tos apkalpojošo uzņēmējdarbības sfēru attīstības potenciālu dzinējspēku."

Melbārde uzsver, ka kultūras ministrija strādā, lai valdības noteiktajos termiņos veiktu uzdotos mājas darbus Nacionālās koncertzāles būvniecības sagatavošanai. Turpmāk veicamo darbu sarakstā ir ministrijas un Rīgas domes sadarbība, kuras ietvaros ir jāvienojas par piemērotāko koncertzāles novietni, precizētu koncertzāles finansēšanas modeli un vienotos par zāles apsaimniekošanas modeli. Šie aspekti ir jāietver valsts un pašvaldības sadarbības līguma projektā. Līdz 2018. gada decembrim Kultūras ministrijai jāatgriežas ar koncertzāles īstenošanas koncepciju valdībā, sniedzot jau konkrētu projekta īstenošanas modeli.

Jau ziņots, ka Latvijas mūzikas profesionāļi 5. septembrī izsūtīja memorandu, kurā mudināja vairs neatlikt lēmumu par šīs Nacionālās koncertzāles ēkas Rīgā būvniecību.

Atgādinām, ka šā gada jūlija tika pabeigta finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde Nacionālās koncertzāles projektam kādā no galvaspilsētas degradētajām teritorijām. Ziņojums tika izskatīts Ministru kabinetā, kā arī identificēti riski. Tā rezultātā valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu izšķirties par šī projekta īstenošanu ārpus degradētajām teritorijām.

Savukārt ES fondu finansējumu, kas tika paredzēts Nacionālās koncertzāles ar konferenču centra funkciju izbūvei, tiks novirzīts kultūras mantojuma atjaunošanai un ar koncertzāles būvniecību saistītās infrastruktūras izveidei Rīgas pilsētā.

10. jūlija informatīvo ziņojumu pavadošajā Ministru kabineta rīkojuma projektā ietverts arī uzdevums KM izstrādāt un līdz 2018. gada 4. decembrim iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā. Konceptuālajā ziņojumā tiks ietverta informācija par Nacionālās koncertzāles ar konferenču funkciju apsaimniekošanas modeli, projekta īstenošanas termiņiem, objekta novietnes pamatojumu, finansēšanas pamatojumu, kā arī valsts un pašvaldības sadarbības līguma nosacījumus akustiskās koncertzāles projekta īstenošanā. Pēc ziņojuma izskatīšanas KM, atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam risinājumam, izstrādās likumprojektu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu.