Ceturtdien notikušajā biedrības AKKA/LAA kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ nav ievēlēta jauna biedrības padome, tādēļ atkārtota kopsapulce tiks rīkota 29.jūlijā, informēja AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Kārše.

Uz biedru kopsapulci no patlaban biedrībā esošajiem 298 autoriem bija ieradušies vien 20 biedri.

Atkārtotā kopsapulcē padomes vēlēšanas notiks neatkarīgi no tā, cik biedri būs ieradušies, paredz biedrības AKKA/LAA statūti.

AKKA/LAA padomes sastāvā darbojas deviņi cilvēki. Patlaban padomes prezidente ir dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks un Ungars Savickis.

Biedrības padome pārstāv biedru intereses starp kopsapulcēm, sanāk uz sapulcēm ne retāk kā sešas reizes gadā un biedru vārdā lemj par svarīgākajiem jautājumiem.

Padomes uzdevums ir realizēt biedrības stratēģiju, apstiprināt gada budžetu, apstiprināt visas biedrības darbībai nepieciešamās radošās un finanšu programmas un to līdzekļu izlietojumu, izstrādāt un apstiprināt atlīdzības autoriem minimālās normas un to iekasēšanas, sadales un izmaksas noteikumus. Padome arī lemj par jaunu biedru uzņemšanu un izslēgšanu un risina citus būtiskus jautājumus, kuru izlemšana neietilpst kopsapulces, prezidenta vai izpilddirektora izņēmuma kompetencē.

Jau ziņots, ka kopsapulcē tika izvērtēts AKKA/LAA darbs pēdējo trīs gadu laikā.

Pēdējo trīs gadu laikā AKKA/LAA savu mantisko tiesību administrēšanu uzticējuši 690 jauni autori un 168 autoru mantinieki, noslēgti arī līgumi ar 386 autoriem, kas saņem publiskā patapinājuma atlīdzību. Ja 2007.gada 1.janvārī AKKA/LAA pārstāvēja 3343 Latvijas autorus, tad šā gada 1.janvārī tie bija 4020 autori - vidēji katru darba dienu viens autors noslēdz līgumu ar AKKA/LAA. Patlaban biedrība AKKA/LAA jau pārstāv 4146 Latvijas autoru mantiskās tiesības un vairāk nekā četru miljonu ārvalstu autoru tiesības, stāstīja Kārše.

No 2007.gada līdz 2009.gadam biedrība autoriem un citiem tiesību īpašniekiem jeb blakustiesību īpašniekiem Latvijā un ārvalstīs iekasējusi vairāk nekā 12 miljonu latu atlīdzību, kas ir gandrīz puse no kopējās AKKA/LAA 16 darbības gadu laikā iekasētās atlīdzības.

Lai iekasētu autoriem šo atlīdzību, ir ieguldīts liels darbs - trīs gadu laikā ir izsniegta 17 931 licence, kas ir bijušas gan konkrētiem pasākumiem, gan darbu lietošanai ilgtermiņā, un izrakstīti vairāk nekā 60 000 rēķinu, skaidroja AKKA/LAA pārstāve.

Lai autoriem precīzi sadalītu iekasēto atlīdzību, tiek izmantotas darbu lietotāju iesniegtās atskaites. Trīs gados ir apstrādātas atskaites par vairāk nekā 2,5 miljoniem darbu, no kuriem manuāli apstrādāti 168 000 darbu atskaišu un elektroniski - 2,3 miljoni darbu atskaišu. Sadalot atlīdzību, nepieciešams identificēt precīzu darba autoru un darba nosaukumu, tādēļ autori reģistrē savus muzikālos, audiovizuālos, dramatiskos un muzikāli dramatiskos darbus un horeogrāfiskos darbus. Pēdējos trīs gados reģistrēti 18 000 jaunu darbu, kuri tikuši manuāli apstrādāti.

No atlīdzības, kas iekasēta par autoru darbu izmantošanu, AKKA/LAA atbilstoši Autortiesību likumā noteiktajam sedz tikai faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu. Faktiskie izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, apmaksu par starptautiskajām un nacionālajām autoru datu un autoru darbu datubāzēm, kas nepieciešamas autoratlīdzības sadalei, juridiskos pakalpojumus, kas saistīti ar tiesvedību, biroja uzturēšanas izdevumus, izdevumus telekomunikāciju un citiem sakaru pakalpojumiem, kā arī pārējos izdevumus, kas ir tieši saistīti ar autoratlīdzības iekasēšanu, sadali un izmaksu.

Faktisko izdevumu apmērs ir atšķirīgs dažādiem darbu izmantošanas veidiem un ir no 7% līdz 24% no iekasētās atlīdzības, 2007.gadā - vidēji 17,8%, 2008.gadā - vidēji 17,1%, 2009.gadā - vidēji 20,4%. AKKA/LAA administratīvie izdevumi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstu organizācijām, ir bijuši vismazākie 2008.gadā un otri mazākie 2007.gadā un 2009.gadā, informē organizācija.

Autoru biedrību AKKA/LAA veido četras struktūrvienības - AKKA/LAA kā pamatstruktūrvienība, Baltijas un Ziemeļvalstu kopdarbībā tapusī mehāniskās reproducēšanas atlīdzības nodaļa AKKA/LAA-NCB, nesēja atlīdzības administrēšanas nodaļa un publiskā patapinājuma atlīdzības administrēšanas nodaļa.

2009.gadā biedrībā bija nodarbināti 34 darbinieki, biedrības pārvaldes institūcijā padomē ir deviņi autori.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!